Ministru kabinetam noteikts uzdevums izstrādāt profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Darba samaksai šiem profesiju pārstāvjiem jāatbilst mēneša vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā, kurai piemērots koeficients 1,2.

Personām, kuras pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti jeb termiņuzturēšanās atļauju, paredzēta iespēja līdz desmit darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu. Tāpat noteikts šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze konkrētajā jomā, aģentūru BNS iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu. Paredzams, ka gada laikā Latvijā varētu ieceļot 50 sezonas darbinieki un 50 uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki, teikts likuma izmaiņu anotācijā.

Tāpat noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs arī pieprasīt uz laiku līdz trīs gadiem, ja viņš Latvijā plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. Šie papildinājumi likumā saistīti ar Saeimā pieņemto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.

Tiks atcelta prasība personām, kurām ir latviska izcelsme un kuras vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pierādīt to, ka viņas pārceļas uz Latviju. Šāds regulējums rosināts, jo nereti šīs kategorijas ārzemnieki jau uzturas Latvijā, piemēram, ar termiņuzturēšanās atļauju.

Likumā arī precizēti nodarbināšanas nosacījumi patvēruma meklētājiem, no deviņiem uz sešiem mēnešiem samazinot periodu, pēc kura patvēruma meklētājs drīkst sākt meklēt darbu, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par statusa piešķiršanu.

Vienlaikus noteiktas papildu prasības ārvalsts komersantu pārstāvniecībām, kuru pārstāvji pieprasa termiņuzturēšanās atļaujas. Turpmāk šim ārvalsts uzņēmumam ārzemēs jābūt reģistrētam vismaz pirms pieciem gadiem, tam jānodarbina vismaz 50 darbinieki un tā gada apgrozījumam jāpārsniedz 10 miljoni eiro. Šāds regulējums iekļauts, lai nodrošinātu tikai perspektīvu uzņēmumu un sadarbības formu ienākšanu Latvijas tirgū. Patlaban visvairāk uzturēšanās atļaujas tiek atteiktas ārvalstu komersantu pārstāvniecību pārstāvjiem, jo tiek konstatēts, ka vairums šādu pārstāvniecību faktiski nestrādā, norāda likuma izmaiņu autori.

Precizēts arī vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamatojums, kas saistīts ar viltotu dokumentu un tādu dokumentu iesniegšanu, ar kuriem veiktas dažādas manipulācijas.

Izmaiņas Imigrācijas likumā veiktas, lai ieviestu arī ES prasības.