Apaļā galda diskusija – par medicīnu 0

Otrdiena, 29 nov 2016, 14:17 Versija drukāšanai

Apaļā galda diskusija – par medicīnu
Ceturtdien, 24. novembrī, uz Apaļā galda diskusiju par medicīnas pakalpojumu pieejamību un SIA „Ludzas medicīnas centrs” attīstību nākotnē ieradās Veselības Ministrijas (VM)Valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos Daina Mūrmane – Umbraško un Saeimas deputāts , VM parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks. Sarunā piedalījās SIA „Ludzas medicīnas centrs” valdes loceklis Juris Atstupens , diskusiju vadīja novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele.


J. Atstupens raksturoja centra pašreizējo darbību. Pagājuši jau 8 gadi kopš reformas, kad slimnīca beidza pastāvēt kā neatliekamās palīdzības slimnīca. Šai laikā tika meklēti arvien jauni risinājumi, kā centrs var attīstīties, kā saglabāt to par starptautiskiem standartiem atbilstošu medicīnas iestādi, bet tas kļūs aizvien grūtāk. Salīdzinot ar 2006. – 2007. gadu, piešķirtais finansējums samazinājies līdz pat sešām reizēm. Izdevies attīstīt ambulatorās rehabilitācijas nodaļu, kas atbilst visām mūsdienu prasībām, darbojas traumpunkts, aprūpes nodaļa ar 55 gultām, divas dienas nedēļā mūsdienīgajā operāciju blokā notiek operācijas un pieejami vēl daudzi citi pakalpojumi. J. Atstupens aicināja iedzīvotājus vairāk izmantot centra diagnostikas iespējas, piemēram, mammogrāfu, apmeklēt zobu higiēnistu, izmantot tehniskā ortopēda pakalpojumus. Laba sadarbība izveidojusies ar ģimenes ārstiem. Ludzas medicīnas centra piedāvājumu aizvien vairāk izmanto Rēzeknes pilsētas un novada iedzīvotāji, bet savulaik labi iecerēto medicīnas tūrismu nav izdevies paplašināt: pacientu plūsma nav izveidojusies. Centra darba apjomu nosaka gan valsts piešķirtās kvotas, gan citi ierobežojumi, kas ietekmē slimnīcas darbu. Problēmu daudz , bet ir izdevies noturēties.

 

Priekšlikums – Veselības ministrijai kļūt par kapitāldaļu turētāju

Jānis Trupovnieks kā pozitīvu atzina faktu, ka nelielā slimnīcā tiek vairāk domāts par katru cilvēku, jo nav lielās plūsmas. Slimnīcai būtu daudz lielākas iespējas piesaistīt jaunos speciālistus , ja tā atrastos tuvāk centram, Pierīgā. Attīstība noritētu daudz straujāk. Jaunie ārsti parasti meklē darbu slimnīcās, kurās ir daudz lielākas iespējas praktizēt, kur ir daudz pacientu.

 

Kā rīkoties tagad? Latvijas rajonos ir uzceltas vairākas jaunas lokālās slimnīcas, to būvniecībai ņemti lieli kredīti. Ir priekšlikums, ka Veselības ministrijai jākļūst par šo iestāžu kapitāldaļu turētāju. Tikai tādā gadījumā valsts var palīdzēt dzēst valsts galvotos kredītus. Ludzas slimnīcas celtniecībai ņemtais valsts galvotais kredīts ir ap 5 miljoni eiro. Šai gadījumā slimnīcai būtu divi īpašnieki: pašvaldība un valsts.

 

Tādējādi valsts varētu atslogot pašvaldības budžetu un palīdzēt ar savu redzējumu, kā slimnīcu attīstīt. Kā piemēru J. Trupovnieks minēja iespēju Ludzā vairāk attīstīt rehabilitācijas nodaļu.

 

Gendele uzsvēra, ka šis priekšlikums rūpīgi un detalizēti jāanalizē, un par to lems domes deputāti. Pašvaldībai būtu svarīgi, lai tai paliek vismaz 51% kapitāldaļu un noteicošā loma būtisku jautājumu izlemšanā. Arī pašvaldība ir ņēmusi kredītus slimnīcas attīstībai un turpinās tos maksāt. Tāpat pašvaldība dod iespēju studentiem saņemt stipendiju, lai viņi vēlāk atgrieztos darbā Ludzā.

 

Daina Mūrmane : — Galvenais nav slimnīcas statuss, bet gan piedāvāto pakalpojumu kvalitāte. Ja daļu kapitāldaļu pārņems valsts, domāju, LMC tikai iegūs.

 

Nākamgad varēs nodrošināt vairāk izmeklējumu par valsts līdzekļiem, jo tam ir atvēlēts vairāk naudas.

 

Uz Alīnas Gendeles jautājumu, vai tiešām nav iespējams atjaunot kaut nelielu neatliekamās palīdzības nodaļu, lai neatliekamās palīdzības brigādēm nevajag vest pacientus uz Rēzekni vai Daugavpili, atbilde bija, ka tas pašlaik nav iespējams. Slimnieks jāved uz to medicīnas iestādi, kur tam nodrošināta profesionāla specializēta palīdzība. Tāda esot arī attīstīto valstu prakse.

 

Vispirms sakārtos lielās slimnīcas

VM stratēģiskajā plānā paredzēts, ka veselības aprūpes sistēmā vispirms sakārtos problēmas, kas skar lielākās valsts slimnīcas, Universitātes slimnīcas, tad reģionālās slimnīcas, jautājumus, kas skar ģimenes ārstu darbu. Lokālo slimnīcu darbību lielākas pārmaiņas varētu skart 2019. gadā.

 

Slimības lapas un receptes – pagaidām uz papīra

Vēl vismaz pusgadu slimības lapas un receptes ģimenes ārsti varēs izsniegt ierastajā formātā – uz papīra. E- vidē to var izrakstīt arī tagad, bet tas nav obligāti. Šī reforma buksē jau vairākus gadus. cerams, ka vasarā tā sāks reāli darboties.

 

Par citiem diskusijas jautājumiem lasiet decembra LNV.

 

Diskusijā skarti daudzi sāpīgi jautājumi , īpaši sāpīgi, ja sistēmas problēmas skar katru no mums personīgi.

 

 

0

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Vakar, 17:47 Daugavpils Inovāciju centrā aizritēja STEAM dienas
19. martā, 19:32 Stilīgas sarunas Daugavpilī
11. martā, 12:08 Izglītojoša izstāde “Kosmoss ikdienā”
6. martā, 10:16 Paziņojums par lokālplānojuma redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai
5. martā, 10:06 AADSO aicina uz semināru par atkritumu apsaimniekošanu
20. februārī, 12:43 Iedzīvotāji var samazināt maksu par atkritumu izvešanu
31. janvārī, 09:46 Ja savlaicīgi neapmaksā apkures rēķinu, to sedz no priekšapmaksas
26. janvārī, 12:55 Tīrot katlus šķeldas katlumājā, sekmē to darbības efektivitāti
19. janvārī, 13:14 Renovēto māju iedzīvotāji par apkuri maksā krietni mazāk
1. janvārī, 00:00 Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa apsveikums Jaunajā gadā
27. novembrī, 14:18 “Daugavpils satiksme”: viena pasažiera pārvadājuma pašizmaksa pieaug līdz 1,56 eiro
10. novembrī, 12:57 Šogad oktobrī par apkuri maksāsim mazāk, pat bez valsts atbalsta
2. novembrī, 13:47 Informācija mājokļa pabalsta saņēmējiem
30. oktobrī, 09:45 Budžeta izveide: padomi un rīki
26. oktobrī, 14:51 “Lidl” akcija – viens no labākajiem veidiem, kā gudri iepirkties

 

-LRT+



-LRT+


-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+


Laibas

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti