Un kopējais dārzkopības substrāta ražotnes pārstrādes apjoms gadā tiek lēsts ap 600 tūkst. m3 produkcijas. Zināms arī tas, ka fabrikas īpašnieks rūpīgi izvēlējies būvniecības vietu. Latgales purvus par īpaši vērtīgiem atzīst arī Līvānu kūdras fabrikas vadītājs Pēteris Romanovskis: „Diezgan daudz un kvalitatīvu resursu pēc izpētes datiem ir tieši Latgalē, varētu teikt vairāk kā puse iespējamo potenciālo vietu ir tieši Latgales reģionā”.

Intensīva kūdras izmanotšana industriāli jeb rūpnieciski aizsākās jau Ulmaņa laikos, kad tika dibinātas vairākas kūdras fabrikas ar Ulmaņa dekrētu . Tā 1933.gadā Līvānu pievārtē arī sākās kūdras ieguve . Pagājušā gadsimta 50.-60. gados Latvijā tika sasniegti vislielākie kūdras patēriņa apjomi kurināmā bilancē (līdz pat 25%). Tad, pieaugot iespējām un atklājot jaunus resusrsus (naftas un gāzes), ļoti intensīvi tie tika izmantoti daudzās katlumājās, kas pa caurulēm pat no 1000 km attāluma tika transportēti līdz patērētājiem.

Līvānu kūdras fabrika šobrīd ir vienīgā pilnībā saglabātā rūpnīca Latgalē, kas veiksmīgi darbojas arī šodien.

P. Romanovskis: „Tagad mēs tā pamazām, plānveidīgi iegūstam 100 tūkstošus tonnu, kaut gan teorētiski, nepalielinot darbaspēku, būtu iespējams iegūt pat 300 tūkstošus tonnu. Es uzskatu, sausais atlikums ir jārēķina, lai mums ir ko darīt nevis 5 vai 10 gadus, bet 50 gadus”.

Līvānu kūdras fabrika ražo gandrīz visus Latvijā pieprasītos kūdras produkcijas veidus. Uzņēmuma piedāvātā produkcija tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām, kā arī apkures nolūkos. Tā ir viena no lielākajām un vadošajām kūdras fabrikām Latvijā. Līvānos pastāvīgi strādā 100 darbinieki, bet sezonas laikā viņiem pievienojas vēl 50 vietējie ļaudis. Vislielākais vairums produkcijas nonāk Eiropas valstīs, kur kūdras resursi pamazām izsīkst, tādēļ dārzkopībai tik nepieciešamo substrātu eiropieši meklē tieši Baltijā.

Līvānu kūdras fabrikas vadītājs P.Romanovskis atzīst, ka arī vietējā tirgū pēdējos 10 gados ir parādījusies pozitīva tendence – latvieši cenšas nopietni izmantot vietējo atjaunojamo kurināmo, veidojas ar biomasu apkurināmas katlumājas. Arī vietējo pašvaldību vadītāji, izmantojot dažādus Eiropas fondu līdzekļus, arvien vairāk domā, kā noturēt pašreizējo siltumenerģijas cenu. Un domājams, ka kūdra kā vietējais resurss ir un būs izmantojams Latvijas kurināmā bilancē gan siltuma ražošanā, gan arī elektrības ražošanā koģenerācijas stacijās.

Šobrīd kūdras nozare Latvijā sezonas laikā rada ap 5000 darba vietām, kas ļauj ģimenēm dzīvot un saimniekot savā dzimtajā vietā. Tuvākajos 2 gados VARAM paredzējusi izstrādāt stratēģiju katram derīgo izrakteņu veidam, tostarp arī kūdrai. Tas vieš cerību, ka, tā sauktais Latgales „brūnais zelts” tiek pienācīgi novērtēts.