Salienas kultūras nams tika atklāts 1995. gada 14. janvārī. Nama atklāšanas pasākumā piedalījās tā laika Valsts prezidents Guntis Ulmanis, maestro Raimonds Pauls ar ansambli “Dzeguzīte” un toreizējās Daugavpils rajona padomes vadības pārstāvji. Prezidents uzstājās ar runu, kurā augsti novērtēja pagasta iedzīvotāju centienus dzīvot aktīvu kultūras dzīvi.

 

Salienas pagasta bibliotēkas vadītāja Irēna Avlasina, kas bibliotēku vada kopš 2000. gada, stāsta par tiem laikiem, kad viņa kultūras namā bija pulciņa vadītāja: „Kopš 2000. gada es uzsāku vadīt pagasta bibliotēku, taču līdz tam, kopš 1995.gada es strādāju par pulciņa vadītāju. Tas bija jauks un bezrūpīgs laiks. Mēs dejojām, dziedājām bajāna pavadījumā - gan bērni, gan pieaugušie rādīja visus savus talantus, mēs iestudējām nelielas lugas. Mums nebija speciālistu, arī es pati visu apguvu pašmācības ceļā. Visu pagasta kultūras dzīvi šo gadu laikā man bija iespēja vērot. Mēs kopā ar pulciņa dalībniekiem piedalījāmies pirmajos rajona kultūras pasākumos. Arī rajonā tajā laikā notika pirmie kultūras saieti. Tagad, protams, ir mainījusies kultūras pakalpojumu kvalitāte, tā neapšaubāmi ir augusi. Tagad kultūrā darbojas profesionāļi. Ar mūsu sporta deju kopas dalībniekiem jau otro gadu strādā balles un sporta deju speciālists Dmitrijs Morderers, arī kultūras nama vadītāja Tatjana Čumikova ir speciāliste ar muzikālo izglītību. Viņas vadībā ir izveidots ansambļa „Melodija” kolektīvs. Šajos jubilejas svētkos es gribētu novēlēt, lai te vienmēr dzīvo cilvēku dvēsele - dziļa dvēsele. Jo nereti aiz dzīves steigas un ikdienas rūpēm aiziet kaut kas tik ļoti svarīgais un būtiskais. Gribas, lai te vienmēr būtu cilvēki, tiktu teikti tikai labi vārdi.”

 

Kultūras nama renovācija tajā laikā bija vērienīgs notikums, savukārt atklāšana – skaists un atmiņā paliekošs pasākums. Tā laika notikumus atminas arī toreizējais Daugavpils rajona padomes izpilddirektors Vitālijs Aizbalts: „Divdesmit gadus atpakaļ salienieši ļoti gribēja šo kultūras namu. Pateicoties viņu uzstājībai un tam, ka viņi spēja rajona padomei toreiz pierādīt, ka viņiem tas ir vajadzīgs, mēs šo objektu tā teikt „reanimējām”, jo šeit Padomju laikos tika iesākts būvēt kolhoza kantori un kultūras namu. Tad daļu kantora mēs demontējām, kultūras nama daļu mēs uzbūvējām līdz galam, reorganizējām ieejas mezglu, jo tas bija ierīkots pavisam citā pusē un uzbūvējām šo kultūras namu. Kultūras namam novēlu, lai te vienmēr būtu cilvēki, lai katrs te atrod sev sirdij tīkamu nodarbi, lai te vienmēr ir bērnu čalas, jo, ja te būs bērni, tad Salienas kultūras namam būs nākotne.”

 

Par ēkas renovācijas darbiem un prezidenta vizīti atceras arī toreizējais Daugavpils rajona padomes priekšsēdētājs un tagadējais Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins: „Man šīs atmiņas saistās nedaudz ar agrāku laiku, jo tas dzinējspēks bija Jānis Geiba (toreizējais Daugavpils rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs), jo šeit bija liels komplekss, kas nebija pabeigts. Atklāšana bija ļoti grandioza, cilvēku bija jūra. Salīdzinot ar šo dienu, tajā gadā bija ļoti daudz sniega, vienīgi atklāšanas dienā bija atkusnis.” Arvīds Kucins arī atzina, ka 20 pastāvēšanas gadi nav mazs laiks un ka kultūras namā nepieciešami arī daži uzlabojumi, kas nākotnē tiks veikti.

 

Salienas kultūras nams savas darbības laikā ir izveidojis savas tradīcijas. Katru gadu kultūras namā tiek atzīmēti par tradicionāliem kļuvušie pasākumi - kultūras nama jubileja, pensionāru un invalīdu atpūtas vakars, zemnieku balle, pasākums skolēniem, netiek aizmirsti arī citi svētki – notiek Jaungada svinības, Valentīna dienas balle, Līgo svētki, Latvijas Republikas dzimšanas diena, Ziemsvētki u.c.

 

Salienas kultūras nams aktīvi piedalās dažādu projektu realizācijā. Tā, 2003.gadā tika veiksmīgi realizēts projekts ar Lauku partnerības atbalstu "Starpkopienu sadarbība Salienas, Vecsalienas, Lauceses, Kaplavas, un Nautrēnu pagastu kultūras un sabiedriskajā dzīvē." Projektu rakstīja un aizstāvēja Salienas pagasta nevalstiskā organizācija - kopiena "Salienieši". Projekta gaitā tika aktivizēta iedzīvotāju piesaiste pagasta sabiedriskajai un kultūras dzīvei.

Kopiena "Salienieši" aktīvi piedalās pagasta sabiedriskajā dzīvē.

 

Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Salienas pagasta dzīvē norisinājās 2007. gadā, kad tika svinēta Salienas pagasta 110 gadu jubileja.

Kopiena „Salienieši” nav vienīgais radoši domājošais un pagasta kultūras dzīvi kuplinošais aktīvistu kolektīvs. Kultūras namā darbojas arī pieaugušo un bērnu sporta deju kopa, dramatiskais kolektīvs un vokālais ansamblis „Melodija”, ko 2013.gadā dibinājusi KN tagadējā vadītāja Tatjana Čumikova. Ansamblis „Melodija” šajā neilgajā pastāvēšanas laikā piedalījies vairākās koncertskatēs.

 

Divdesmit gadus atpakaļ, kultūras nama atklāšanas reizē, toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis Salienas kultūras nama viesu grāmatas pirmajā lappusē ierakstījis: „Saliena nav maza Saliņa Latvijas plašajās zemēs, bet kultūras centrs, kura lielākā bagātība ir tās cilvēki.”

Kā atzinis Salienas pagasta pārvaldes vadītājs Rišards Jermaļonoks, tā tas patiešām ir. Un neatņemama kultūras nama sastāvdaļa ir tā vadītāji, kas raiti mainījušies, taču katrs no viņiem devis savu ieguldījumu pagasta kultūras dzīvē.

 

„Bija ļoti patīkami, kad uz atklāšanas svētkiem bija ieradušies ļoti daudz pagasta iedzīvotāji un viesi. Jo tieši iedzīvotājiem šī ēka bija uzcelta ekonomiski sarežģītā laikā. Tajā laikā rajons atrada naudu, lai pabeigtu šīs ēkas būvniecību. Patiesībā jau mēs atrodamies pašā Latvijas nostūrī, tepat jau netālu arī Baltkrievija. Atklāšanas svētkos ar savu klātbūtni mūs priecēja arī komponists Raimonds Pauls, un pirmais ansamblis, kas te uzstājās, bija „Dzeguzīte”. Kultūras nama direktori laika gaitā ir mainījušies, bet visi deva savu ieguldījumu pagasta kultūras dzīvē. Pirmā kultūras nama vadītāja bija Inese Lasmane, kura organizēja atpūtas un radošos vakarus, vēlāk – Nataļja Kovaļevska, kas izveidoja senioru vokālo ansambli, nākamā vadītāja organizēja jauniešu vokālo ansambli, kas diemžēl pastāvēja tikai gadu”, tā Rišards Jermaļonoks.

 

Pasākuma laikā klātesošajiem tika rādīta neliela videofilma par kultūras nama atklāšanu, foto prezentācija par aktuālākajām kultūras nama norisēm gada griezumā, ar muzikāliem priekšnesumiem klātesošos priecēja Salienas sporta deju kopas lielie un mazie dejotāji, vokālais ansamblis „Melodija”, apsveikumiem pievienojās vokālie ansambļi un deju grupas no Skrudalienas un Tabores, kā arī Vecsalienas pagasta pārvaldes vadītājs Semeons Pavlovs, Salienas vidusskolas direktore Antoņina Redkova un Tabores pagasta pārvaldes pārstāvji.

 

Apsveikuma uzrunas teica arī Vitālijs Aizbalts, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins, pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika un Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne.

 

Rišards Jermaļonoks pateicās sveicējiem, kā arī bijušajiem kultūras nama vadītājiem, dāvājot tiem jubilejas monētas un pildspalvas.