Saimniecības "BAR" saimnieks Romualds Bleidelis rēķinās, ka viņa saimniecībā, kas atrodas Demenes pagastā, zaudējumi piena cenas politikas dēļ būs pāri par 60000 eiro.

"Ar to naudas plūsmu, kas pašreiz ir... Pagaidām, pateicoties atbalsta naudām, ir normāli, bet, kas būs pavasarī, kad būs jāpērk plēves... (..) Vissmagākais būs pavasarī, kad vajadzēs gan degvielu, gan materiālus skābbarības sagatavošanai, gan mašīnu tehniskajai apkopei - tad būs problēma," saka Bleidelis.

Piena nozare ir vienīgais darbības veids saimniecībā, kas pastāv jau 22 gadus, kur tikai pērn veikta kūts modernizācija un ņemti kredīti. Lai pienkopības nozare attīstītos, saņemti arī Eiropas atbalsta maksājumi, bet šobrīd te valda neziņa un bažas par nākotni.

"Cerība ir tikai pašam uz sevi, uz savu veiksmi, uz savām darbaspējām - katram zemniekam ir tikusi kāda grūta, sūra pile. (..) Tracina tas moments, ka veikalos piens lētāks nepalika," uzsver Bleidelis.

Saimniecības "BAR" saimnieks, kurš dienā saražo 1000 tonnas piena, kā daudzi Latgales un Sēlijas piena ražotāji, apvienojušies kopīgā piensaimnieku biedrībā, kas ir mobila piena pārdošanas jomā. Šodien viss piens nonāk Lietuvas tirgū, bet zemnieki no valsts gaida tikai drošību savam biznesam, jo valsts it kā esot orientēta uz lauksaimniecības nozares attīstību, saka biedrības vadītājs un z/s "Stārķi" saimnieks Roberts Jonāns.

"Mēs varam savu pienu aizvest jebkurā punktā Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajās robežās. Tad, kad daudziem zemniekiem atteica Lietuvas uzņēmumi, daudzi zemnieki aizveda pienu uz Baltkrieviju. Sadarbība bija veiksmīga, bet Baltkrievija arī nevar pārstrādāt tik daudz piena, cik ražo Baltijas valstis," norāda Jonāns.

Šie Latgales un Sēlijas zemnieki neprasa kādu atbalstu vai subsīdijas zaudēto ieņēmumu dēļ, lauksaimniekiem svarīgi zināt valsts politiku un savu nākotnes virzību, darbojoties lauksaimniecības jomā.