Idejas autors un finansētājs ir Ņujorkā dzīvojošais tehnisko zinātņu profesors, Preiļu novada Goda pilsonis Dāvids Zilbermans, savukārt pieminekļa autors un arhitekts ir Sergejs Rižs, kurš izveidojis Preiļu holokausta upuru memoriālu 2004. gadā. Arku būvēja SIA “Preiļu celtnieks” (komercdirektors Egils Stikāns), metāla vārtus menoras veidā izgatavoja SIA “LIA D” Daugavpilī (būvdarbu vadītāja Tatjana Pučinska, projektu vadītāja Svetlana Vansoviča, ražošanas meistars Vladimirs Semjonovs, administratore Jeļena Joča).

Svinīgajā atklāšanas ceremonijā arhitekts Sergejs Rižs klātesošajiem paskaidroja, ka arkas veidolā saskatāmas seno ēģiptiešu arhitektūras augšuptiecīgās formas, tā veidota kā atsauce uz stāstu par pravieti Mozu, kurš ebreju tautu izveda no verdzības Ēģiptē. Uz arkas metāla vārtiem ierakstīti lūgšanas vārdi “Lai viņu dvēseles tiktu iesietas dzīvības tīstoklī”.

Svinīgo lentu pārgrieza Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda un Goda pilsonis Dāvids Zilbermans, pēc tam sekoja vārtu aizslēgšana, simboliski liecinot, ka šeit nav tikai kapsēta, bet piemiņas vieta, kurā aicināts ikviens, lai nodotos pārdomām par pagātni un nākotni. Vārtu atslēgta tika nodota glabāšanā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā.

Pēc pieminekļa svinīgas atklāšanas norisinājās tradicionālais holokausta upuru piemiņas brīdis un ziedu nolikšana memoriālā, pieminot bojā gājušās dvēseles.

Preiļos holokausta atmiņas vēljoprojām ir dzīvas, jo šeit pirms otrā pasaules kara vairāk nekā puse no toreizējā kopējā iedzīvotāju skaita sastādīja ebreji, kuri līdz 1941. gadam bija miesta, vēlāk pilsētas un Preiļu pagasta sociālekonomiskās dzīves neatņemama daļa, kas aktīvi piedalījās pilsētas dzīvē un darbojās pašvaldības valdē.