Jubileju gaidot, ieskicēsim Krāslavas dažas šķautnes (1. daļa) 0

Pirmdiena, 20 feb 2023, 12:54 Versija drukāšanai

Jubileju gaidot, ieskicēsim Krāslavas dažas šķautnes (1. daļa)

Krāslava šogad svin 100 gadu jubileju. Tie ir svētki, kas liek iepazīt pilsētu no cita skatupunkta - vēl tik daudz noslēpumu jāatklāj un tik daudz stāstu jādzird...


Atbilstoši 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Krāslavā dzīvoja 7 825 cilvēki. Iedzīvotāju skaita ziņā toreiz par Krāslavu mazākas bija Tukums, Ventspils, Cēsis, Bauska, Valmiera u. c.

 

1923. gada 10. aprīlī Saeima skatīja likumprojektu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavai. Par likumprojektu referēja deputāts Jezups Rubuļs: „Augstā sapulce! Krāslava ir plaša un apdzīvota vieta ar pilnīgu pilsētas raksturu. Uz apmēram 4 kv. kilometriem ir 730 apbūvēti gruntsgabali ar 1 000 mājām. Savā laikā šis jautājums tika iesniegts Tautas Padomē, kur to pārrunāja un eventuāli nolēma, ka Krāslavas miestam piešķiramas pilsētas tiesības. Tā kā šis miests atrodas apriņķa robežās, tad tanī laikā lēmumu nevarēja izvest un tā tas palika līdz šim. Saimnieciskie un kulturelie apstākļi prasa, lai te tiktu izveidota atsevišķa pašvaldība. [..] Lai veicinātu labierīcību, Krāslavas miesta iedzīvotāji griezās pie Satversmes sapulces un valdības. Ministru kabinets savā laikā 16. jūlija likuma kārtībā izdeva noteikumus par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam, uz kuru pamata tika ievēlēta pilsētas dome, kas sastāv no 20 cilvēkiem un kura tagad darbojas. Komisijā šo jautājumu pārrunājot nekādas domu starpības nebija un tādēļ komisijas uzdevumā es lūdzu pieņemt šo likuma projektu steidzamības kārtībā”.

 

Saeimā debašu par šo lēmumu nebija, likums tika pieņemts vienbalsīgi. Valsts prezidents Jānis Čakste 1923. gada 16. aprīlī izsludināja likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavai.

 

Koka arhitektūra. Koka ēkas pie mums bija pirmās, to noteica mežu esamība un cilvēku prasmes.

 

Šīs ēkas bija plaši izplatītas gan sādžās, gan vēlāk pilsētās. Mūra ēkas bija retākas, bagātākas, ilglaicīgākas.

 

Mūsu klimatiskajos apstākļos koka ēku mūžs ir līdz divi gadsimti, citreiz trīs un pat četri. Šo ēku fiziskais mūžs varētu būt garāks, bet cilvēki, gribēdami kaut ko plašāku un modernāku, koka ēkas pārbūvē, kā arī ceļ jaunas, bet jau no citiem materiāliem. Ir arī citi riski. Milzīgi ugunsgrēki Krāslavā plosījās 1826. un 1893. gadā, pēdējais lielais 1938. gadā, kad centrā nodega 32 mājas.

 

Ja kādreiz arhitekti un mākslas zinātnieki vīzdegunīgi nolūkojās uz koka celtnēm un tās augstu nevērtēja, tad 20. gs. 20. gados notika lūzums un sākās koka arhitektūras bums.

 

Jubileju gaidot, ieskicēsim Krāslavas dažas šķautnes (1. daļa)

 

Par šīm ēkām sāka intensīvi interesēties gan etnogrāfi, gan būvniecības un arhitektūras vēsturnieki. Latgales koka arhitektūru un tautas būvniecības meistarību augsti vērtēja Ksaverijs Andermanis (1897–1974), kurš Latgali apbraukāja ekspedīcijās Brīvdabas muzeja un Pieminekļu valdes uzdevumā.

 

Krāslavā ir daudz senu, etnogrāfiski autentisku un mākslinieciski augstvērtīgu koka ēku. Šeit vietējās būvniecības tradīcijas ir ar savu specifiku, atpazīstamību.

 

Kā apģērbā ap piedurknēm un apkakli ir ornaments, tā mājām tāds ir ap logiem. Var ilgi staigāt pa Krāslavu, skatīties uz logu mežģīņotajām apmalēm, atrast kopsakarības, izvēlēties savai acij un noskaņai tīkamākās.

 

Latgalē pirmā slimnīca. 2021. gadā Krāslavā tika svinēta slimnīcas 150 gadu jubileja, par atskaites punktu ņemot 1871. gadu, kad Krāslavā tika atvērta lauku slimnīca ar 10 gultas vietām.

 

Krāslavieši ir pieticīgi. Ir medicīnas vēsturnieki, kuri uzskata, ka Krāslavā slimnīca bija jau daudz agrāk un tā bija Latgalē pati pirmā.

 

„Pirmā Latgales slimnīca tika uzcelta Krāslavā 1789. gadā, izmantojot simttūkstoš zlotu, ko bija atvēlējusi grāfiene Auguste Oginska-Plātere. Slimnīca atradās žēlsirdīgo māsu kopienas pārziņā, pie tās no 1793. gada līdz 1843. gadam darbojās žēlsirdīgo māsu skola, strādāja ārsti Franks un Eihlers. Slimnīcu slēdza 1864. gadā, jo māsas bija atbalstījušas poļu nemierniekus. Tai veltīta epitāfija saglabājusies Krāslavas katoļu baznīcā pie pirmā labās puses pilona.”

 

Slavenie gurķi. „Krāslava ar savu pili atrodas reti jaukā vietā, tā sakot, tīrā saulgozī, jo no ziemeļu skarbiem vējiem pilsētiņu visgarām aizsargā diezgan augsta kalnu grēda, izrobota skaistām gravām un krītošiem strautiem, kas ieplūst turpat Daugavā” , raksta Krāslavas zinātājs Antons Austriņš savā tēlojumā „Pils dārznieks”.

 

Jubileju gaidot, ieskicēsim Krāslavas dažas šķautnes (1. daļa)

 

Krāslavas novadā ir Latvijā viskontinentālākais klimats. Vasaras ir karstākas, ziemas aukstākas, gaiss ne tik mitrs kā piejūrā. Daugavas tekošie ūdeņi izventilē apkārtni, īpaši auglīgas ir palienes.

 

Miesta iedzīvotāji ar gurķu audzēšanu sāka nodarboties vēl 19. gadsimtā – Krāslavas gurķu slava nāk no tiem laikiem.

 

Laikraksts „Daugavas Vēstnesis” 1925. gadā ziņās par Krāslavu raksta, ka pilsētnieki plašos apmēros nodarbojas ar gurķu audzēšanu un ir ļoti žēl, ka šī gada vēlās salnas ir nodarījušas lielus zaudējumus .

 

Rīdzinieki Ulmaņlaikos sūkstās, ka Krāslavas gurķus itin bieži vilto. Tie nav tie gurķi, kuri sēklu katalogos ir ar nosaukumu Krāslavas ražīgais . Ka visiem gribētājiem to nepietiek!

 

Un šādi panākumi ir tajos laikos, kad gurķi tika audzēti zem klajas debess, jo siltumnīcu masveidā vēl nebija!

 

Turpinājums sekos

 

Jubileju gaidot, ieskicēsim Krāslavas dažas šķautnes (1. daļa)


Autors:Valentīns Lukaševičs
Foto:Ivars Soikāns / LETA / www.kraslava.lv

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Šodien, 09:29 Zemākā un augstākā maksa par 1 kv. m apkuri Daugavpilī atšķiras 14 reizes
15. maijā, 09:31 Radošās rakstīšanas dienas nometne 7. - 9. klašu skolēniem Daugavpilī
8. maijā, 14:53 Klimata un enerģētikas ministrijas vadību nosver uz šķeldas svariem Daugavpilī
29. aprīlī, 12:54 Tiek noslēgta apkures sezona
25. aprīlī, 09:55 Sabiedriskā transporta mēnešbiļetes Daugavpilī: vai tas ir izdevīgi?
22. aprīlī, 09:16 No 1. jūlija tekstilizstrādājumiem tiks piemērots jauns nodoklis. Kas notiks ar apģērbu cenām?
17. aprīlī, 17:58 Ar darbnīcām #DrošaLatvija viesojas reģionos, lai veicinātu noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā
16. aprīlī, 14:24 “INŽENIERU ARSENĀLA” PIRMĀ GADADIENA - "1 GADS KĀ 1 DIENA"
3. aprīlī, 13:43 Nākamo apkures sezonu Daugavpils uzsāks ar zemāku tarifu
27. martā, 17:47 Daugavpils Inovāciju centrā aizritēja STEAM dienas
19. martā, 19:32 Stilīgas sarunas Daugavpilī
11. martā, 12:08 Izglītojoša izstāde “Kosmoss ikdienā”
6. martā, 10:16 Paziņojums par lokālplānojuma redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai
5. martā, 10:06 AADSO aicina uz semināru par atkritumu apsaimniekošanu
20. februārī, 12:43 Iedzīvotāji var samazināt maksu par atkritumu izvešanu

 

-LRT+



-LRT+


-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+


Laibas

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti