Šķiet, ka jau visi ir dzirdējuši par mūsdienu tehnoloģiju milzīgo iespaidu uz jauno paaudzi, kas tiem aizstāj lielu daļu citu aktivitāšu, daļa no kurām saistās tieši ar aktīvo dzīvesveidu. Taču runāt par problēmu ir viena lieta, cita ir to redzēt – pēdējo divu gadu laikā Daugavpils novada Nīcgales pagastā būtiski krities vietējo pasākumu apmeklējums, kas skaidrojams gan ar jauno tehnoloģiju pārlieku lielo izmantojumu, gan arī datu aizsardzības likumu.
Skolēnu brīvdienu izskaņā Daugavpils novada Nīcgales pagasta tautas nama organizētajā sporta un atpūtas pasākumā “Ziemas prieki” visi dalībniekiem sarūpētie kausi un medaļas tika sadalīti starp trim vienīgajiem sacensību dalībniekiem jauniešiem un aktīvo pensionāri Anneli, kas izcīnīja kausu par dalību sporta viktorīnā. Pēc vietējo iedzīvotāju un kultūras dzīves organizatoru domām, tas skaidrojams ar mūsdienu tehnoloģiju pārlieku lielo ietekmi uz bērnu ikdienu.
Kā atzīst gan Nīcgales tautas nama vadītāja Anita Stikāne, gan sporta spēļu organizatores – bērniem vairs lielākoties nav intereses par dalību reālos pasākumos, jo gan spēles, gan ziemas priekus šobrīd tiem aizstāj virtuālā realitāte, un pasākumus apmeklē vien tie, kas ir aktīvi visās ar ārpusskolas darbību saistītajās nozarēs.
Taču salīdzinoša pasivitāte pēc Anitas Stikānes domām ir saistāma arī ar jauno datu aizsardzības likumu – ierodoties pasākumā “Ziemas prieki” arī filmēšanas grupa piefiksēja, ka vairāki interesenti dodas projām, ieraugot kameru. Līdzīgi tas esot arī citās vecuma grupās, ieraugot uzrakstus uz pasākumu afišām “Pasākuma laikā var tikt filmēts un fotografēts”.
Lai gan tiek daudz runāts par pasākumu un aktivitāšu nepieejamību lauku apvidos, lielākā problēma ir nevis to neesamība, bet gan pašu vietējo iedzīvotāju nevēlme tajos iesaistīties, kas saistāma ne vien ar mūsdienu tehnoloģisko laikmetu, bet arī ar vispārējo urbanizācijas tendenci, kas laukos pieejamo liek uztvert kā mazāk interesantu vai jēgpilnu. Ja šī situācija nemainīsies un arī kultūras darbinieku centieni iesaistīt vietējos ļaudis aktivitātēs turpinās ciest neveiksmi, neatbildēts paliek jautājums, par kādu izaugsmi perifērajos apgabalos – gan no cilvēka, gan vides attīstības viedokļa – vairs vispār būs vērts runāt.