Ūdens kvalitātes noteikšanā tika vērtēta zooplanktona, zoobentosa un ūdens augu klātbūtne, kas ir zivju barības bāze. Vasarā šajos ezeros veicām zveju, lai gūtu vispārēju priekšstatu par zivju sabiedrības sastāvu un zivsaimniecisko stāvokli. Tāpat tika pētīta zivju barošanās un vecuma struktūra, lai saprastu, vai zivs konkrētā ezerā spēj izaugt līdz noteiktam zivsaimniecībā izmantojamam lielumam. Sliktākā situācija šobrīd ir nepieskatītajos Daugavpils novada ezeros – Koša, Baltezerā, Mazā Kalupes un Sasaļu, bet kā labākos piemērus eksperti min Višķu un Luknas ezeru, kurus plānots arī attīstīt gan kā tūrisma objektus, gan arī ielaižot tajos zivis, lai gan Višķu ezers jau šobrīd ir ceturtajā vietā Latvijā pēc asaru daudzuma.
Izdarot kopējos secinājumus par Daugavpils novada ezeriem, SIA “Vides risinājumu institūts” uzskata, ka ezeru kopējā ekoloģiskā sistēma ir vērtējama kā vidēja/laba un zivju sabiedrība ir vidēji labā/vidējā stāvoklī. Pētnieki arī norāda, ka radies iespaids, ka malu zvejniecība novadā ir fragmentāra, bet regulāra, un licencētās makšķerēšanas ieviešana dauzos gadījumos ir pirmais solis ezera kvalitatīvai apsaimniekošanai. Arī ezeru ekoloģiskā stāvokļa problēmas var atrisināt, pilnībā izskaužot malu zvejniecību, jo tieši uz lielajām, plēsīgajām zivīm, kas regulē mazo, neplēsīgo zivju populāciju, ir vislielākais makšķernieku un zvejnieku spiediens. Ja plēsējzivis pazūd, savairojas mazās zivis, kuras savukārt ēd zooplanktonu, kas ir mikroskopiski vēžveidīgie. Ja nav zooplanktona, netiek apēstas mikroskopiskās aļģes, tāpēc ezers var sākt ziedēt un stipri pasliktināties ezera ūdens kvalitāte.
Kā atzīst pētnieki, malu zveja Latvijā ir kā nacionālais sporta veids – jo nomaļāks ezers, jo mazāk inspektoru un aktīvāki malu zvejnieki. Kā labu piemēru varu nosaukt Alūksnes ezeru, kur uz 1500 ha ir pieci inspektori, bet lauku apvidos tas parasti ir viens inspektors uz 20 ezeriem. Ezeri Latgales reģionā ir viens no būtiskākajiem dabas resursiem, kas, diemžēl, joprojām netiek pienācīgi pētīti un apsaimniekoti, lai gan to izmantošanas potenciāls var nest arī lielu ekonomisko labumu reģionam, attīstot gan tūrisma, gan rūpnieciskās zvejas virzienus.
Šoziem Daugavpils novada ezeros tiks pētīts arī skābekļa daudzums un visticamāk nākamajā gadā novads ķersies klāt arī Daugavas upes posma apsaimniekošanai, pirms tam attiecīgi veicot pētījumu par konkrētā posma ūdens kvalitāti un zivju daudzveidību tajā.