Viens no aizkustinošākajiem “Munys pusis ļaudis” krājuma stāstiem pieder Valentīnai Kundziņai. Valentīna Kundziņa no Latvijas izsūtīta 1949. gadā, 14 gadu vecumā, un Sibīrijā piedzīvotais joprojām ir dzīvs atmiņās. Kundze atceras gan to, ka nebijis naudas, par ko iet skolā, gan bada laiku, gan arī smago darbu, kad agrajā vecumā nācies ar motorzāģi zāģēt kokus un pludināt pa upi. Šobrīd Valentīnai ir 83 gadi, un kundze savā vecumā ir pārsteidzoši dzīvespriecīga un enerģiska, ar smaidu uzsverot, ka šādi materiāli veido vēsturi, un ka šobrīd Latvijā esot jautri un labi.

Savukārt arhitekte, kultūras darbiniece un novadpētniece Ģertrūde Rasnača, kuras dzīvesstāsts arī ir atrodams filmā “Munys pusi ļaudis”, atceroties atmodas laiku sākumu Latgales kontekstā atzīst, ka šobrīd Latgales cilvēkos tiešām vērojams liels pašapziņas kāpums.

Projekts īstenots Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās “Latgales kultūras programma 2018” projektu konkursa ietvaros. Amatnieku, priesteru, kultūras un izglītības darbinieku, dažādu vecumu un dzīves pieredzes cilvēku stāsti visi kopā ir tie, kas veido Latviju, un simtgades svētkos ir īpaši svarīgi akcentēt tieši Latgales reģiona un tās ļaužu vēsturi, kas joprojām, diemžēl, nav iekļauta skolu mācību programmās, tādēļ tādi materiāli kā “Myusu pusis ļaudis” ar laiku var kļūt par vienīgajām reģiona vēstures laikmeta liecībām.