Ļoti bieži dažādu organizāciju aktivitātes un pasākumi ir balstīti uz tādu brīvprātīgo jauniešu piesaistīšanu, kuri ir gatavi darboties ar entuziasmu un veltīt savu brīvo laiku sabiedrības labā. Ja brīvprātīgais darbs tiek labi organizēts un pārvaldīts, tad tas ir liels ieguvums gan brīvprātīgajam, gan organizācijai. Tas ir līdzeklis, lai sekmētu pilsonisku iesaistīšanos sociālajos jautājumos, veltot savu laiku tiem, kuriem vietējā sabiedrībā palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Lai brīvprātīgais darbs dotu pozitīvus rezultātus, nepieciešama brīvprātīgā motivācija, entuziasms un radošums, kā arī projektu koordinatoru un jauniešu līderu māka ievirzīt un koordinēt brīvprātīgos individuālā darbā. Pat ja brīvprātīgie ir veiksmīgi iesaistīti pilsoniskās sabiedrības iniciatīvās, ļoti bieži šie pozitīvie piemēri nesasniedz plašāku sabiedrību.

Projekta laikā dalībnieki pievērsa uzmanību brīvprātīgajam darbam kā rīkam sociālo problēmu risināšanā, strukturālām un organizatoriskām problēmām, kuras rodas vadot brīvprātīgo projektus – sākot ar brīvprātīgo atlasi līdz projekta īstenošanai un tā dokumentācijai. Tika diskutēts arī par ierobežotām iespējām plānot, strukturēt, uzraudzīt un izvērtēt mācīšanās un darba procesus, atstumto jauniešu vājo iesaisti pilsoniskās iniciatīvās, kā arī par jaunatnes iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā vājo „redzamību”.

Nedēļas apmācību kurss bija piesātināts ar mācību aktivitātēm: strādājām grupās, diskutējām, apzinājām aktuālās problēmas – iestudējām tos nelielās izrādēs un analizējām redzēto, analizējām situāciju savās valstīs, Eiropā un pasaulē kopumā, detalizēti apguvām Erasmus+ programmu, Eiropas Brīvprātīgā darba iespējas un uzklausījām reālus pieredzes stātus, apmeklējām vietējo brīvprātīgo organizāciju, organizējām savu pārstāvēto organizāciju „tirgu”, meklējām kopīgās intereses ar citu valstu dalībnieku organizācijām, lai veidotu sadarbības saikni, radījām kopīgas īstenojamas projektu idejas, kuras iespējams realizēt nākotnē.