Atklājot tikšanos, mērs Jānis Lāčplēsis norādīja, ka uzņēmēji izrāda lielu interesi par Latgales speciālo ekonomisko zonu. Daugavpilī, veidojot SEZ, orientējas uz rūpnieciskajām zonām, taču principā nodokļu atvieglojumi tiks piešķirti ikvienam ražotājam ar nosacījumu, ka tiks paplašināta ražošana.

Vicemērs Pēteris Dzalbe uzskata, ka uzņēmēji, kuriem pieder savas teritorijas un kuriem ir vēlme attīstīties, ir jāizmanto iespēja un ir droši jāvēršas pašvaldībā, lai saņemtu atbalstu, padomu vai izteiktu savus priekšlikumus.

Domē notika diskusija par SEZ, kadru sagatavošanu un bezdarbnieku motivāciju

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina īsumā informēja par likumdošanas un normatīvajiem aktiem, kas regulē SEZ darbību, paskaidrojot, ka 5 % no kopējās valsts teritorijas (tie ir aptuveni 72 000 ha) aizņem tieši brīvā ekonomiskā zona.

Daugavpils uzņēmēji bija aktīvi un uzdeva jautājumus. Viņus interesēja SEZ darbības principi un konkrēti nodokļu atvieglojumi, darbinieku sagatavotība, speciālistu apmācība, piedalīšanās NVA un pašvaldības programmās un daudz kas cits.

NVA Daugavpils filiāles vadītājs Valērijs Kononovs uzskata, ka viņu iestādes uzdevums (kopā ar pašvaldību) ir ne tikai censties uzlabot situāciju darba tirgū, bet arī palīdzēt uzņēmējiem sagatavot kvalificētus kadrus darbam konkrētā ražošanās sfērā.

Nelielu prezentāciju par iespējām un sadarbības koncepcijas ar darba devējiem projektu piedāvāja NVA Pakalpojumu departamenta Darba meklēšanas atbalsta nodaļas vadītāja Andra Dietlava.

Uzņēmējus uztrauc jauno darbinieku, kas ierodas pie viņiem darba meklējumos, sagatavotības līmenis. Bieži vien pēc dažādiem kursiem Darba biržā vai arī pēc izglītības iestādes beigšanas, vai tā būtu skola, tehnikums vai pat augstskola, viņiem trūkst elementāru teorētisko un praktisko zināšanu, prasmju un iemaņu.

Šāda zema sagatavotības līmeņa dēļ dažiem uzņēmējiem nākas meklēt speciālistus ārzemēs. Taču tam par iemeslu ne vienmēr ir slikti pedagogi vai pavirši studenti: lieta tāda, ka daudzu mācību centru bāze jau sen ir novecojusi.

Tika izteikts priekšlikums lokalizēt kadru sagatavošanu konkrētai pilsētai, novadam, reģionam, jo darba tirgus Daugavpilī un Rēzeknē ievērojami atšķiras, nemaz nerunājot par galvaspilsētu.

„Pirms publicēt sludinājumu par to, ka ir nepieciešami speciālisti, mēs dodamies uz Darba biržu, taču ir gadījumi, kad mums ir nepieciešami kādas noteiktas kvalifikācijas darbinieki, taču biržā tādu nav”, - sūdzas uzņēmēji.

Vēl viena nopietna problēma ir motivācijas trūkums, kas noved pie darba efektivitātes trūkuma to darbinieku vidū, kas ir nodarbināti ražošanā kāda no NVA un pašvaldības kopīgā projekta ietvaros. Uzņēmēji uzskata, ka šādos gadījumos ir nepieciešams pārbaudes laiks. Turklāt ir tāda cilvēku kategorija, kuri nevar strādāt pilnu darba dienu, kas arī būtu jāņem vērā.

Diskusijas gaitā uzņēmēji izteica priekšlikumu NVA nedaudz samazināt aizpildāmo dokumentu un citu papīru apjomu un izteica cerību, ka šī sadarbība arī turpmāk būs veiksmīga un lietderīga. Līdzīgas tikšanās ir plānots rīkot pastāvīgi ne retāk kā reizi pusgadā.