1941. gada 4. jūlijā Rīgā nodedzināta Lielā horālā sinagoga – kopā ar cilvēkiem. Mocekļu nāvē gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēki. Šis traģiskais notikums tikai ievadīja traģēdiju, kura norisinājās ar Daugavpilī. Pie memoriāla Poguļankas mežā tika godināta bojāgājušo piemiņa.

Nogalināšana Daugavpilī tika uzsākta jau 26. jūnijā, uzreiz pēc fašistu ienākšanas. Geto tika sadzīti iedzīvotāji no visas Latgales. No geto ieslodzītajiem dzīvi palika tikai aptuveni 100 cilvēki. Tikai Poguļankas mežā vien nošauti 15 000 nevainīgu cilvēku. Mēs sanākam kopā katru gadu, jo, kamēr mēs atcerēsimies par šo ļaunumu, tas neatkārtosies.

Domes pirmais vicemērs Jānis Dukšinskis atgādināja, ka noziegumos nereti piedalījās tie, kuri dzīvoja šiem cilvēkiem kaimiņos. Par to arī ir jāatceras, lai saprastu, cik ātri var uzdīgt ļaunuma un naida sēkla.

Piemiņas lūgšana, klusuma brīdis – tas ir viss, ko mēs šodien varam darīt, lai pieminētu tos, kas atdusas Poguļankas meža smiltīs. Tā ir pagātnes mācība, kas nedrīkst atkārtoties.