Var ilgi caurskatīt interneta un medicīnisko žurnālu lappuses, bet tā arī nesaprast, kāpēc ar vienu un to pašu holesterīna līmeni vienam cilvēkam tiek rekomendēta ārstēšana visa mūža garumā, bet citam – vispār nekas vai arī tikai mērenas izmaiņas uzturā.
Lieta ir tāda, ka katra cilvēka holesterīna norma ar atkarīga no sirds un asinsvadu slimību riska. Savukārt sirds un asinsvadu slimību risks katram pacientam ir savs.
Nedaudz par pašu holesterīnu
Asinīs cirkulē divi galvenie “tauku” veidi: holesterīns un triglicerīdi. Ārsti bieži vien “taukus” sauc par lipīdiem Ar uzturu organismā galvenokārt nokļūst triglicerīdi. Holesterīns organismā ar uzturu nokļūst salīdzinoši mazā daudzumā. Lielākais holesterīna daudzums, kas atrodas mūsu organismā, sintezējas aknās, tāpēc pat ja pilnīgi izslēgt holesterīna uzņemšanu ar uzturu, tā līmenis vienalga var būt paaugstināts. Organisma nepieciešamība pēc holesterīna ir ļoti maza, un cilvēks var pilnībā iztikt bez tā. Ar holesterīna un triglicerīdu transportēšanu uz dažādiem organisma audiem caur asinīm nodarbojas speciālās daļiņas – lipoproteīni. Holesterīns un triglicerīdi tiek “iepakoti” šajās daļiņās un pārvietoti pa organismu. Lipoproteīnus iedala dažādos veidos atkarībā no holesterīna un triglicerīdu daudzuma tajos.
Šodien ārsti, novērojot pacientus ar lipīdu apmaiņas procesa traucējumiem, novērtē četrus rādītājus asinīs: kopējais holesterīns, triglicerīdi, ABLH (augsta blīvuma lipoproteīni jeb “labais” holesterīns) un ZBLH (zema blīvuma lipoproteīni jeb “sliktais” holesterīns). Ņemot vērā to līmeni arī nosaka pacienta ārstēšanas taktiku. Pierādīts, ka cilvēkiem ar zemo augsta blīvuma lipoproteīnu līmeni (vīriešiem mazāk par 1,0 mmol/l, sievietēm – mazāk par 1,2 mmol/l) sirds un asinsvadu saslimšanas risks ir augstāks. Ja būtu medikamenti, kas paaugstinātu augsta blīvuma lipoproteīnu līmeni, tos veiksmīgi izmantotu praksē, taču, diemžēl, tādu zāļu nav. Tāpēc augsta blīvuma lipoproteīnu līmenis ir jāpaaugstina dabīgā ceļā, pieturos veselīgu dzīvesveidu. Apsveicami ir regulārās fiziskās slodzes, pareizs uzturs, ķermeņa masas samazināšana. Savukārt zema blīvuma lipoproteīni sastāv gandrīz tikai no holesterīna un satur līdz 70% no visa asinīs esošā holesterīna. Ja šādu daļiņu ir ļoti daudz organismā un pastāv arī citi riska faktori – smēķēšana, vecums, cukura diabēts, paaugstināts arteriālais spiediens, agrie infarkti ģimenē, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, tad ZBLH sāk nosēsties sirds, galvas smadzeņu artērijās. Sākas attīstīties ateroskleroze. Ateroskleroze atkarībā no tā, kādās artērijās tā izveidojās, var būt infarkta, insulta, sāpju kājās staigāšanas laikā, stenokardijas (sāpes krūtīs slodzes laikā) iemesls.
Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku ir ļoti svarīgi samazināt tieši ZBLH. Līdz kādam līmenim samazināt? Katram pacientam tas i individuāli. Kāpēc tā? Lieta tāda, ka holesterīna kaitīgums ir atkarīgs ne tikai no tā daudzuma asinīs, bet arī no citiem faktoriem: vecuma, smēķēšanas, cukura diabēta, paaugstināta spiediena, ģenētiskās noslieces, samazinātas nieru funkcijas, dzimuma (vīriešiem holesterīns ir bīstamāks).
Daudzgadīga darba rezultāti ļāva izveidot uzskatāmu tabulu, kas prognozē risku nomirt no sirds slimības desmit gadu laikā. Veseliem jauniem cilvēkiem šis risks sastāda mazāk par 1%.
Izskatīsim, no pirmā acu skatiena liekas, šo tik sarežģīto tabulu, kurā ir atbildes uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar holesterīna normu.
Tabulas uzbūve ir sekojoša: katrs bloks 4 uz 5 rūtiņām veido koordinātu sistēmu, kur vertikāli norādīts sistoliskā (augšējā) spiediena līmenis: 120, 140, 160 un 180, bet horizontāli – holesterīna līmenis: 4, 5, 6, 7, 8.
Zinot šos divus rādītājus, var noteikt risku. Pieņemsim, ka smēķējošam vīrietim 60 gadu vecumā arteriālā spiediena līmenis ir 160 mmHg, bet kopējais holesterīns – 6 mmol/l, atbilstoši, nāves risks 10 gadu laikā sastāda 9%.
Pats augstākais risks ir tiem pacientiem, kuriem jau ir ateroskleroze, tādos gadījumos ZBLH līmenim asinīs nav jāpārsniedz 1,8 mmol/l. Sameklēt pareizo terapiju šāda līmeņa sasniegšanai jums palīdzēs ārsts kardiologs. Tikai tādā veidā jūs varēsiet apturēt slimības progresēšanu un pagarināt sev dzīvi.
Tātad, secināt par holesterīna normu un tā frakcijām, kā arī pieņemt lēmumu par zāļu lietošanu, var tikai, pamatojoties uz daudziem faktoriem, tieši šī iemesla dēļ norma būs katram sava. Labāk ir griezties pie speciālista pēc palīdzības.
Latgales medicīnas centrā uzņemšanu veic kardiologi, var īstenot ultraskaņas sirds diagnostiku, pārbaudīt apakšējo ekstremitāšu, galvas un kakla asinsvadus.
Pierakstīties uz pieņemšanu ir iespējams Latgales medicīnas centrā Daugavpilī (Rīgas iela 20) vai arī, zvanot pa tālruni 25251010.
STARP CITU
Ja pacientam ir diabēts, ateroskleroze, miokarda infarkts anamnēzē, stenokardija, stenti artērijās, tika veikta šuntēšana vai cita asinsvadu operācija, tad šāds pacients automātiski nokļūst ļoti augstā SAS attīstīšanas riska grupā.
SVARĪGI!
Visu augstāk minēto informāciju uztveriet kā rekomendāciju laicīgi griezties pēc konsultācijas pie speciālista un nenodarbojieties ar pašdiagnostiku un pašārstēšanu. Miokarda infarkts ne reti sastopas arī jauniešu vidū, kas padara šo slimību par ļoti bīstamu. Labāk brīdināt, nekā ārstēt!