VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces pienākumu izpildītāja Gunta Prizeva, vaicāta, vai inspektori pārbauda katru internetā vai avīzē ievietoto sludinājumu, norādīja: "Gribētos teikt, ka [pārbaudām] gandrīz katru [sludinājumu].”

"Mēs arī paskatāmies, vai personai ir reģistrēta saimnieciskā darbība, mēģinām zvanīt uz uzrādīto telefonu, kur varētu sazināties par iespējamo izīrēšanu. Varbūt pirmajā brīdī nestādamies priekšā, ka esam no VID, jo tad viennozīmīgi ar mums nerunās un mēs informāciju neiegūsim," atzina Prizeva.

VID darbības rezultātā patlaban kā nodokļu maksātāji reģistrējušies vairāk nekā 18 000 cilvēku, un tas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, kad reģistrējušies bija aptuveni 16 400 cilvēki.

Izīrētājiem ir divas iespējas - ja reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, tad maksā 23% iedzīvotāju ienākuma nodokli no summas, kas palikusi pāri, atņemot visus izdevumus no ieņēmumiem. Var aprobežoties tikai ar īres līguma reģistrāciju VID. Tad nodokļa likme ir mazāka - 10%, taču izdevumos iespējams norakstīt vienīgi nekustamā īpašumu nodokli.

Arvien vairāk cilvēku izmanto iespēju tikai reģistrēt līgumus, nekļūstot par saimnieciskās darbības veicējiem, piemēram, 2014.gadā tie veidoja 36%, bet šogad - 44%.

Pērn VID radās aizdomas par vairāk nekā 3500 cilvēku, kas, izīrējot dzīvokļus, iespējams, izvairās no ienākumu nodokļa maksāšanas. Sods, kas šajā gadījumā ir līdz 700 eiro, tiek piemērots tikai kā galējais līdzeklis. Vispirms VID prasa paskaidrojumus un izsūtīta aicinājumus legalizēt darbību. Tomēr sodīto skaits pieaug, un 2014.gadā sodīti 43 cilvēki.

Zvanot vairākiem izīrētājiem un vaicājot par nodokļu maksāšanu, raidījums sastapās gan ar satraukumu, izdzirdot VID vārdu, gan arī gatavību maksāt nodokļus - tiesa, attiecīgi paaugstinot arī īres maksu.

Cik liela ir "pelēkā zona" īres tirgū, VID nevar pateikt, bet patlaban tiek strādāts pie metodes, kā aprēķināt naudu, kas neienāk valsts budžetā.