Kā ārstēt aritmiju 0

Piektdiena, 08 apr 2016, 11:30 Versija drukāšanai


Dažreiz cilvēki saka “sirds sitas kā negudra” vai “sirds strauji sitas, tad pierimst”. Savukārt medicīnā to sauc par sirds aritmiju. Aritmija izveidojas, kad tiek traucēts sirdsdarbības temps vai ritms.


Ap 10-15% sirds slimību ir saistītas ar sirds aritmiju. Normāls sirds ritms ir ap 60-80 sitieniem minūtē, bet aritmijas gadījumos sirdsdarbības ātrums var būt palēnināts vai paātrināts. Aritmija var izraisīt nepietiekamu smadzeņu asinsapgādi, kā rezultātā iespējams reibonis vai bezsamaņa (ģībonis). Nepietiekama asins plūsma uz vainagartērijām var izraisīt sāpes vai spiedošu sajūtu krūtīs (stenokardiju). Nepietiekama asins plūsma uz citām ķermeņa daļām var izraisīt nespēku un elpas trūkumu. Vīrieši ar sirds aritmiju slimo 1,7 reizes biežāk, nekā sievietes.

 

Aritmija var būt kā saslimšana pati par sevi, var būt kā izpausme kādai citai saslimšanai vai kā sekas līdzsvara izmaiņām organisma regulācijas sistēmā. Dažreiz aritmija pāriet ļoti ātri, bet, ja tas nav noticis dažu stundu laikā vai radušās kādas komplikācijas, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.

Pat ja aritmija ir pārgājusi pati no sevis, ir ieteicams apmeklēt ārstu.

 

Pastāv vairāki sirds ritma traucējumu veidi:

 

• Ātra sirdsdarbība - tahikardija – vairāk par 100 sitieniem minūtē.

 

Tahikardijas gadījumos cilvēks parasti jūt elpas trūkumu, reiboņi, sirdsklauves, vājumu, sajūtu, ka var zaudēt samaņu.

 

Bradikardija (sirds sitas nenormāli lēni – mazāk par 60 sitieniem minūtē).

 

Rodas miokarda infarkta gadījumā, Sinusa mezgla vājuma sindroma, paaugstināta galvaskausa asinsspiediena, vairogdziedzera funkcijas samazināšanās gadījumos, dažu vīrusa slimību gadījumā, zāļu ietekmē.

 

Ekstrasistole - papildus, pēkšņi izveidojusies sirds saraušanās. Tās var būt viena vai vairākas nepareizas, ārpus ritma sirds saraušanās.

 

Ekstrasistole visbiežāk rodas miokarda slimību, išēmiskās sirds slimības gadījumā, citu orgānu reflektorās ietekmes gadījumā.

 

Mirdzaritmija - cilvēka sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo, sasniedzot ap 150 sitieniem minūtē.

 

Tā rodas arteriālās hipertensijas, iedzimto sirdskaišu, kardiomiopātijas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, vairogdziedzera slimību, vīrusa infekciju gadījumā. Ar mirdzaritmiju slimo katrs 200.pasaules iedzīvotājs.

 

Iespējami aritmijas iemesli ir minēti zemāk:

 

• Sirds vainaga artēriju slimība

• Vārstuļu sirdskaite

• Sirds muskuļu iekaisums

• Sirdslēkme

• Augsts asinsspiediens

• Liels stress

• Kofeīns, nikotīns, alkohols, narkotikas, saindēšanās

• Zāles

• Asins elektrolītu līdzsvara traucējumi

• Vairogdziedzera slimības

• Minerālu trūkums (piemēram, kālija un magnija)

• Psiholoģiski iemesli

 

Aritmijas veidošanos veicina arī rētas sirdī. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ. Visbiežāk tas notiek pēc miokarda infarkta pārciešanas. Šāda rēta neļauj veidoties elektriskam impulsam un/vai traucē impulsa nonākšanai līdz sirds muskulim.

 

Cilvēkam ar veselu sirdi pastāvīga aritmija attīstās ārējā trigera dēļ, piemēram, saistībā ar elektrošoku. Tas notiek, jo veselā sirdī nav patoloģisku aritmijas attīstības substrātu, tostarp rētu audu.

 

Tāpat aritmija rodas, ja ir iedzimtās anomālijas, psihiskā vai emocionālā spriedze, centrālās nervu sistēmas slimības, saindēšanās, kalcija vai kālija trūkums šūnās. Pīpētāji ar sirds slimībām slimo 2-6 reizes biežāk nekā tie, kas nesmēķē.

 

Aritmija veidojas arī saistībā ar vairogdziedzera slimībām. Pastiprināta vairogdziedzera funkcija ietekmē hormonu pastiprinātu izdali, palielinās metabolisms, sirds sitieni kļūst ātri un neregulāri. Bieži vien attīstās priekškambaru fibrilācija. Pavājinātas vairogdziedzera funkcijas gadījumā metabolisms samazinās, kas noved pie bradikardijas, dažreiz – pie ekstrasistoles.

 

Kā diagnosticēt aritmiju?

 

Lai diagnosticētu aritmiju, ārsts noskaidro, vai pacientam ir kāda sirds slimība un/vai problēmas ar vairogdziedzeri. Aritmiju var diagnosticēt, veicot elektrokardiogrammu (EKG). EKG ir sirds elektrisko notikumu grafisks attēls, ko reģistrē ar elektrodiem un EKG līknē analizē sirds bojājuma pazīmes, ritma un vadīšanas traucējumus. EKG pieejamība un pilnīgs nekaitīgums ļauj šo metodi lietot plaši kā sirds slimību diagnostikā, tā regulārā pacientu novērošanā dinamikā.

 

Tāpat tiek veikta Holtera monitorēšana - EKG ilgstošs pieraksts, parasti vienu diennakti, lai atklātu sirds bojājuma pazīmes, ritma un vadīšanas traucējumus ilgākā laika posmā.

 

Papildus EKG mierīgā stāvoklī, iespējams veikt slodzes laika vai ilgstošo elektrokardiogrammu. Papildu datus var iegūt no asins analīzēm un sirds ultraskaņas izmeklēšanas (ehokardiogrāfija).

 

Aritmijas ārstēšana

 

Aritmijas ārstēšana ir atkarīga no galvenās slimības, kura izraisījusi sirds ritma traucējumus. Simptomu ārstēšana tiek piemērota tikai tad, kad iedarbošanās uz iemesliem ir neveiksmīga vai kad neizdodas diagnosticēt vai izārstēt slimību, kura izraisa ritma traucējumus. Šādos gadījumos lieto zāles. Ja aritmija ir pastāvīgs simptoms, kuru nevar izārstēt ar zālēm, pacientam tiek implantēts elektriskais sirds stimulators. Kad stimulators konstatē, ka ir priekškambaru plandīšanās vai fibrilācija, tas ar elektrisku impulsu vai pat defibrilējot sirdi (ar noteikto stimulatora modeli), atveido sirdij normālu (sinusa) ritmu. Pastāv arī ķirurģiskie ārstēšanas veidi. Aritmijas ārstēšanas veidu nosaka speciālists, kurš pēc nepieciešamiem izmeklējumiem izvērtē slimības iemeslu, veidu un pakāpi. Jāatzīmē, ka aritmijas patstāvīga ārstēšana ir bīstama!

 

Aritmijas profilaksei tiek ieteikts samazināt stimulējošo vielu (kofeīna) lietošanu, nesmēķēt un nedzert alkoholu, ievērot diētu – uzņemt mikroelementus (kalciju, magniju, kāliju), kas normalizē sirds ritmu

 

Latgales medicīnas centrā Daugavpilī, Rīgas ielā 20, pieņem kardioloģe Jeļena Jakovļeva. Pierakstīšanās notiek pa tālr. 25251010.

 

Būsim priecīgi palīdzēt Jums ātri, efektīvi un konfidenciāli!

 

0
Autors:Grani.lv

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Vakar, 11:00 Pašvaldības Latvijai simtgadē dāvina īpaši apgleznotu ģerboņu sienu
Vakar, 10:03 Latvijas simtgades stipendijas saņems 13 Daugavpils vidusskolu absolventi
Vakar, 09:57 Par tramvaju un autobusu reisu skaita palielināšanu Līgo svētkos
Vakar, 09:53 Izglītības pārvalde uzņem kolēģu delegāciju no 4 valstīm
19. jūnijā, 23:29 Jau jūlija beigās varam gaidīt Ruģeļu futbola laukuma nodošanu ekspluatācijā (VIDEO)
19. jūnijā, 21:32 Aizvadītā kārtējā Daugavpils pilsētas domes sēde (VIDEO)
19. jūnijā, 21:27 Nedēļas apskats: ziņo Valsts Policija un VUGD (VIDEO)
19. jūnijā, 16:35 Darba piedāvājumi Daugavpilī (2018. gada 19. jūnijs)
19. jūnijā, 16:23 Brīnišķīgākie medusmēneša ceļojumu galamērķi
19. jūnijā, 16:11 Lučenka un Koriznas dvēseles melodijas noskanēja Baltkrievu namā
19. jūnijā, 09:23 Pērn mediķi nepamatoti iekasējuši samaksu par pakalpojumiem 255 tūkstošu eiro apmērā
19. jūnijā, 09:07 Daugavpilī pirmo reizi notika Starptautiskais leļļu festivāls
19. jūnijā, 09:05 Domes vadība pateicās pašvaldības speciālistiem un valsts dienestiem par Pilsētas svētku rīkošanu
18. jūnijā, 21:39 Neredzīgo biedrības ciemats kļūst nepiemērots tā iemītniekiem
18. jūnijā, 21:33 “Lokomatīve” pēc uzvarētajām māju sacensībām ieņem trešo vietu turnīra tabulā (VIDEO)

 

Padomi no «DauTKom»

Padomi no DauTKom

Reklāma

 

Dautkom ziņas

Dautkom ziņas

Projekti

Projekti

Projekti