Leonīda Keirāna dzīve un radošā darbība bija saistīta ar Daugavpils Universitāti no 1956. gada līdz 2000.gadam.

Intensīvi un ar pašcieņu nodzīvotie gadi nav bijuši viegli. Radošā darba gadi Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (kopš 1993.gada - Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē) ir bijuši ļoti interesanti un aizraujoši. Tajos visbūtiskākais un visvērtīgakais bija zinošu, garīgi bagātu un inteliģentu skolotāju un zinātnes darbinieku sagatavošana.

Profesora bijušie kolēģi un studenti L. Keirānu vislabāk raksturotu ar 19. gadsimta beigās Kalkūnē dzīvojušā igauņu rakstnieka un dramaturga Augusta Kicberga teikto: Es neesmu ne svarīgs, ne dīvains cilvēks ... bet būt labam cilvēkam gribētos gan. Ar sirdsizglītību es saprotu augstu morāli. Tātad visaugstāk es vērtēju savu morāli un tās attīstību... Es nekad neesmu cēlis „gaisa pilis”, tāpēc, ka to man nav bijis un nebija arī kam sabrukt... nekad neesmu cienījis un alcis pēc bagātības, tāpēc es nejūtos nelaimīgs, ka tās bagātības man nav... Laime atrodas ne tur, kur mūsu nav, laimes kalēji esam mēs paši- jāprot tikai, pirmkārt, atrast to sevī pašos vai saprast, ka tā ir līdzās pašiem sev. Lai ir – kad proti to ap sevi veidot un ļaut tai dzimt.

Leonīds Keirāns bija lielas dvēseles cilvēks, labs, cildens, cilvēkus mīlošs un atbildīgs. Viņš bija ievērojams zinātnieks, talantīgs pedagogs, ar kuru noteikti lepojās viņa audzēkņi un kolēģi.

Skumju brīdī noliecam galvas un esam kopā ar tuviniekiem un visiem, kuru atmiņās nezudīs profesora Keirāna prāta veikums un izcilā skolotāja būtība.

Izvadīšana 2016.gada 11. janvārī no pl.12.00 līdz pl. 13.00 no Daugavpils Katoļu kapu kapličas. Autobuss no Daugavpils Universitātes (Vienības iela 13) izbrauks pl. 11.50.