Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadītāja: Piepildās sliktākās prognozes 0

Trešdiena, 21 jan 2015, 09:24 Versija drukāšanai

Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadītāja: Piepildās sliktākās prognozes
Ja augustā AS "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) vēl loloja cerības, ka globālie politiski ekonomiskie procesi vienu no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem skars ne pārāk spēcīgi, tad šodien visi ir spiesti atzīt, ka piepildās vissliktākās prognozes, aģentūrai LETA teica DLRR valdes priekšsēdētāja Natālija Petrova.No vienas puses, Krievijas partneri baidās sūtīt uz Latviju remontēt dārgos aktīvus - vilcienus, jo baidās no savu īpašumu zaudēšanas sankciju dēļ. No otras puses, uzņēmuma darbu negatīvi ietekmē rubļa devalvācija. Samazinoties rubļa vērtībai, Latvijas preces un pakalpojumi Krievijā kļūst pārāk dārgi.


Turklāt Krievijā aktīvi izvēršas importa aizvietošanas valsts programma un DLRR komercpiedāvājumi konkursos rubļa kursa, nodevu, kvotu, licencēšanas, ceļa un citu izdevumu dēļ kļūst nekonkurētspējīgi augstās cenas dēļ.

 

Situācijā, kad apmēram divas trešdaļas no DLRR kopējā pasūtījumu portfeļa ir Krievijas pasūtījumu daļa, rubļa devalvācija jau negatīvi atspoguļojusies uz DLRR ieņēmumiem, jo daļa līgumu ar krievu partneriem tika noslēgta rubļos.

 

Uzņēmuma ienākumi no pakalpojumu sniegšanas un produkcijas realizācijas ievērojami samazinājās, tajā pašā laikā uzņēmumam ir jāpilda savas saistības.

 

Patlaban DLRR ir parakstīti rezerves daļu piegādes līgumi ar Uzbekistānas, Baltkrievijas, Latvijas dzelzceļiem, ar uzņēmumiem no Lietuvas un Krievijas. Parakstīti ir arī elektromašīnu remonta līgumi ar Kazahstānas, Latvijas un Baltkrievijas uzņēmumiem. Janvāra sākumā remontam tika saņemtas četras sekcijas no Latvijas pārvadātāja BE. Savukārt galīgais DLRR mārketinga portfelis tiek veidots jaunā gada pirmajā ceturksnī. Patlaban DLRR mārketinga nodaļa pastiprināti meklē partnerus un pasūtījumus.

 

Rūpnīcas infrastruktūra tika veidota pirms daudziem gadiem un paredzēta lieliem apjomiem, pirmkārt, dīzeļlokomotīvju remontam, tāpēc DLRR efektīvai darbībai ir nepieciešams daudz lielu pasūtījumu.

 

DLRR, kā jebkurš liels ražošanas uzņēmums, sadarbojas ar daudzām lielām, vidējām un mazām firmām, un naudas līdzekļu kustība notiek pastāvīgi - uzņēmums apmaksā rēķinus par precēm un pakalpojumiem, savukārt pasūtītāji apmaksā DLRR rēķinus. Tā kā ir arī maksājumu kavējumi, DLRR izjūt apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Daļa no debitoriem ir DLRR ilgtermiņa partneri, tādēļ uzņēmums cer, ka viņi tiks galā ar savām pagaidu finanšu grūtībām un spēs norēķināties.

 

Līdzīgi kā daudzos ražošanas uzņēmumos, arī DLRR darbojas elastīga personāla pārvaldīšanas politika, orientēta uz līgumu esamību un pasūtījumu apjomiem. Darbā pieņemšanas un atlaišanas process uzņēmumā notiek pastāvīgi - vieniem darbiniekiem izbeidzas uz noteiktiem termiņiem vai projektiem noslēgtie darba līgumi, citi aiziet pelnītā atpūtā, kāds tiek atbrīvots no darba par dzeršanu vai zādzību, vēl kāds aizbrauc uz ārzemēm. Savukārt nepieciešamos speciālistus uzņēmums pieņem darbā. Darbinieku masveida atbrīvošana DLRR pagaidām nav bijusi.

 

Lai arī DLRR dara visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu ekonomiskās krīzes sekas uzņēmumā un pilsētā, bez valsts atbalsta rūpnīca viena pati diez vai spēs tikt galā. Šajā gadījumā DLRR var būt spiesta veikt optimizāciju un restrukturizāciju.

 

No 2014.gada 22.decembra viss DLRR kolektīvs atradās Ziemassvētku brīvdienās, bet kopš šā gada 5.janvāra atkal visi strādā. Ja daļa Latvijas uzņēmumu jau pārgājuši uz saīsinātu darba nedēļu - trīs līdz četras dienas -, tad DLRR pagaidām strādā piecas dienas nedēļā. Līdz šim uzņēmumam ir izdevies saglabāt pilnas darba nedēļas noslogotību.

 

Pēdējos trīs gados DLRR kolektīvs ir paveicis milzīgu darbu, uzņēmuma attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. 2014.gadā DLRR sasniedza Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta, kas ir vērsts uz ražošanas tehniskās bāzes modernizāciju, finiša taisni. Ir iepirkti, uzstādīti un daļēji nodoti ekspluatācijā jauni, mūsdienīgi darbgaldi - lāzergriezējs, lietuves krāsns, virpošanas iekārtu komplekts, iekārtu komplekti lokšņu locīšanai un profila materiālu apstrādei, metināšanas līnija, iekārtu komplekts termiskai apstrādei, vertikālais virpošanas darbgalds, apaļslīpējammašīna, plakanslīpējammašīna, indukcijas sildīšanas iekārta, formēšanas darbgalds, vakuuma spiedējiekārta, virpošanas darbgalds, iekraušanas tehnika un citas iekārtas.

 

Izremontētas ir arī telpas, kurās atrodas jaunās iekārtas. Tehniskais nodrošinājums ļaus rūpnīcai diversificēt ražošanu, pārorientējot to no tradicionāla lokomotīvju remonta uz rezerves daļu ražošanu lokomotīvēm un mašīnbūvniecības nozares vajadzībām, jaunu dzelzceļa tehnikas objektu ražošanu un paplašināt noieta tirgus Eiropas virzienā.

 

DLRR darbības prioritārais virziens 2015.gadā būs eiroprojekta pilnīga pabeigšana un jauno iekārtu aktīva izmantošana ar mērķi paaugstināt ražojamās produkcijas kvalitāti un apgūt jaunus produkcijas veidus, paplašināt noieta tirgus un saglabāt darba kolektīva kvalificētos speciālistus. 2015.gadā notiks rūpnīcas restartēšana un ražošanas modernizēšanai būs taustāmi rezultāti.

 

2014.gadā DLRR aktīvi demonstrēja savu ražošanas potenciālu un vienlaikus meklēja valdības atbalstu visos līmeņos. Uzņēmumu apmeklēja ekonomikas, satiksmes, pašvaldību lietu un aizsardzības ministrs, Eiroparlamenta un Saeimas deputāti, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Darba devēju konfederācijas vadība, dažādu valstu diplomāti. Uzņēmuma vadība ir tikusies ar premjerministru, pastāvīgi notiek pārrunas un sarakste ar ministrijām un VAS "Latvijas Dzelzceļš".

 

Viens no DLRR pragmatiskajiem piedāvājumiem, kuru uzņēmuma vadība izteica Ministru kabinetam, - sākt daļējas importa aizvietošanas valsts programmu dzelzceļa un profila uzņēmumu jomā atbilstoši ES normām, lai pasūtījumi un nauda paliktu Latvijā. Importa aizvietošanas politiku, aizsargājot savus vietējos tirgus, īsteno ne tikai Krievija, bet arī Baltkrievija, Kazahstāna un Polija.

 

Ekonomiskās krīzes apstākļos atteikšanās no dažām importa precēm un pakalpojumiem par labu vietējam ražotājam ir labs risinājums nacionālajai ekonomikai. Diemžēl pēc ilgas "klejošanas" pa ministriju kabinetiem šī DLRR iniciatīva oficiāli noraidīta.

 

Izņemot karstu vēlēšanos vārdos palīdzēt DLRR, reālu ierēdņu palīdzību uzņēmumā pagaidām, par nožēlu, neredz. Lai arī "Latvijas Dzelzceļš" ir izmainījis iepirkumu procedūru, tas pagaidām nav iegādājies nevienu DLRR ražoto detaļu.

 

DLRR izmantos arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedāvāto iespēju piedalīties starptautiskajās izstādēs, kurās 70% izdevumu sedz valsts. Patlaban uzņēmums apsver iespēju iesaistīt sadarbībā LIAA nozares tirdzniecības aģentus, kuri potenciālajos noieta tirgos meklē klientus Latvijas ražotājiem un palīdzēs DLRR nodibināt jaunus kontaktus.

 

Kā ziņots, šodien DLRR akcionāru sapulcē tika ievēlēta jauna uzņēmuma padome, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

 

Uzņēmuma padomē uz pieciem gadiem tika ievēlēti Igaunijas iedzīvotāji Oļegs Osinovskis, Romans Zaharovs, Lauri Reinholds, Sergejs Jakovļevs un Mihails Terentjevs.

 

Osinovskis, Reinholds, Jakovļevs un Terentjevs padomē strādāja arī iepriekš. Zaharovs ievēlēts līdzšinējā padomes priekšsēdētāja vietnieka Aivara Keskulas vietā.

 

Ārkārtas akcionāru sapulcē piedalījās desmit akcionāri un viņu pilnvarotās personas, kas pārstāvēja 6 075 892 akcijas jeb 73,25% no balsstiesīgā kapitāla.

 

Jau ziņots, ka DLRR 2014.gada deviņos mēnešos strādājusi ar 17,372 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu un tas ir par 15,9% mazāks nekā 2013.gada deviņos mēnešos, liecina konsolidētais finanšu pārskats, kas iesniegts "Nasdaq Riga".

 

Pērn deviņos mēnešos uzņēmums strādāja ar 20,695 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu.

DLRR šī gada deviņos mēnešos cietusi 150 879 eiro konsolidētos zaudējumus pretstatā 2013.gada deviņos mēnešos gūtajai 17 362 eiro konsolidētajai peļņai.

Autors:daugavpils24.lv
Foto:Jurijs Dunaiskis

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

19. novembrī, 13:49 Daugavpils 100+ sekundēs (18.11.2020., VIDEO)
19. novembrī, 12:10 Daugavpils 100+ sekundēs (17.11.2020., VIDEO)
17. novembrī, 10:55 Nedēļas apskats (13.11.2020., VIDEO)
13. novembrī, 09:45 Daugavpils 100+ sekundēs (12.11.2020., VIDEO)
12. novembrī, 09:45 Daugavpils 100+ sekundēs (11.11.2020., VIDEO)
11. novembrī, 11:40 Daugavpils 100+ sekundēs (10.11.2020., VIDEO)
10. novembrī, 13:40 Daugavpils 100+ sekundēs (09.11.2020., VIDEO)
9. novembrī, 11:00 Nedēļas apskats (06.11.2020., VIDEO)
5. novembrī, 11:25 Daugavpils 100+ sekundēs (04.11.2020., VIDEO)
4. novembrī, 17:10 Daugavpils 100+ sekundēs (02.11.2020., VIDEO)
2. novembrī, 10:50 Mēs zinām (Raidījums №25)
30. oktobrī, 08:35 Daugavpils 100+ sekundēs (29.10.2020., VIDEO)
28. oktobrī, 13:20 Daugavpils 100+ sekundēs (27.10.2020., VIDEO)
28. oktobrī, 10:35 Te ir darbs! Alga 1250 EUR
27. oktobrī, 11:55 Daugavpils 100+ sekundēs (26.10.2020., VIDEO)

 

-LRT+



-LRT+


-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

Shanson
Laibas

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti