Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot) 0

Ceturtdiena, 08 sep 2022, 16:44 Versija drukāšanai

Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot)

Kā uz šejieni atbrauca pilsēta. Karš, kuru vēsturnieki sauc par Livonijas, bija pēdējais Livonijas vēsturē. Tas ilga 25 gadus (1558–1583) un noslēdza 1243. gadā tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās dibinātās Livonijas konfederācijas (bruņinieku ordenis un vairākas bīskapijas) eksistenci.


Tagadējās Latgales lielākā daļa piederēja ne bīskapijām, bet bruņinieku ordenim. Šīs zemes administratīvi bija sadalītas Rēzeknes fogtijā un Daugavpils komturijā. Ja mēs ciemojamies Cēsīs un aplūkojam Ordeņa pilsdrupas, varam to darīt rūpīgi un emocionāli – tieši Cēsis bija vairākus gadsimtus mūsu galvaspilsēta un tieši šeit tika pieņemti daudzi mūsu teritoriju ietekmējoši lēmumi.

 

Livonijas kara laikā tika galīgi nopostīta Vecā jeb Pirmā Dinaburga – tā, kura Naujenē un par kuras kādreizējo izskatu vēsta liels un detalizēts makets.

Grūti spriest, kurš valdnieks izlēma, ka atjaunot pili vecajā vietā nav jēgas, ka prātīgāk ir būvēt citur.

 

Varēja izvēlēties arī jaunu nosaukumu pilij, taču 19 km lejāk pa Daugavu jaunceļamo pili nosauca vecās vārdā – par Dinaburgu. Ne Jaundinaburgu vai kā citādi, bet tieši un precīzi vecās vārdā. Ļoti iespējams, ka veco tad sāka saukt par Vecpili vai kā citādi.

 

Kādu laiku tas radīja pamatīgu jucekli, jo kartēs Dinaburga bija vecajā vietā, arī daudzi satiksmes ceļi pa vecam tur sākās, beidzās un krustojās.

 

Jauno Daugavpili cēla Šuņicas upes deltā, pa vidu upes diviem atzariem, kuri ietecēja Daugavā. Vēl nebija beidzies Livonijas karš, bet Polijas karalis Stefans Batorijs jaunajai Dinaburgai jau dāvāja Magdeburgas pilsētas tiesības.

 

Kādēļ jaunā Dinaburga tika celta tieši šeit? Kādēļ ne 5 km pirms vai 7 km pēc?

 

Vai tādēļ, ka te līdzās ir lielais Šuņezers (Šaltas), no kura iztek Šuņica? Ka te Daugava ir ar parocīgu līkumu? Te bija upē brasls? Vai arī bija kāda mistiska zīme, ka jaunā pils ir jāceļ tieši šeit?

 

Pirmie civilisti. Daugavas labajā krastā līdzās nocietinājumiem izauga jezuītu apmetne – ar skolu, ar baznīcu.

 

Ja upes vienā krastā veidojas nozīmīga apdzīvota vieta, ļoti bieži apdzīvota vieta izveidojas arī pretējā krastā. Jezuītiem otrā pusē izveidojās Jeruzaleme.

 

Ļoti iespējams, ka upes kreisajā, formāli Polijas karalim pakļautajā krastā bija kāda jezuītiem piederoša ēka vai vēl kas, ko kāds iesauca par Jeruzalemi. Ļoti iespējams, ka tur izveidojās ienācēju ebreju apmetne, kuru viņi vai kāds no malas iesauca par Jeruzalemi. Vai arī agrāk tur bija kāda kristiešiem nozīmīga vieta, kuras tuvumā tika nolemts celt jauno Dinaburgu.

 

Cietoksnis. 1811. gadā cara valdība izsprieda, ka tieši te – kur Daugavas vienā krastā ir Jezuītu misija, bet otrā krastā apdzīvota vietiņa Jeruzaleme – ir jābūvē cietoknis. No jezuītiem īpašumus atpirka. Domāju, ka līdzīgi bija arī ar Kurzemes guberņas krastā esošo Jeruzalemi.

 

Dinaburgas cietokšņa izbūve ilga vēl daudzus gadus pēc Napoleona karu beigām.

 

Cietoksnis ir abpus Daugavai. Tā tas bija iecerēts jau pašos sākumos. Lielākā un nozīmīgākā cietokšņa daļa ir upes labajā krastā, bet kreisajā – Priekštilta nocietinājumi. Nezinu, varbūt agrāk šai kreisajai pusei bija arī cits nosaukums.

 

Tilts. Jau 19. gs. pirmajā pusē abas Dinaburgas cietokšņa daļas savienoja pontonu tilts. Kā tikai bija beigusies ledus iešana, no viena Daugavas krasta uz otru rindā noenkuroja lielas laivas, kurām pa virsu izbūvēja dēļu seguma ceļu. Tāds tilts grīļojās un nebija stabils, bija vajadzīgs arī atvērums, caur kuru izlaist pa Daugavu peldošos plostus un baržas.

 

Kad tuvojās ziema, šo tiltu savlaicīgi bija jādemontē. Ziemas toreiz bija bargas, pāri ezeriem un upēm varēja braukt gana droši. Lai drošība būtu vēl lielāka, veidoja tā saucamos ledus tiltus.

 

Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot)
Cara laiku tilts

 

Apmēram līdzīgi ceļu pāri Daugavai pie Jersikas taisīja vēl 20. gs. 70. gados.

 

„Kad Daugavai pāri uzklājas pirmais ledus un drosmīgākais ir ticis pāri, vīri vienmēr cenšas veidot ledus ceļu. Gar takas malām sniegā vai izurbtos ledus caurumos iesprauž eglītes, lai sniegputenis neaizputina iemīto taku. Senos laikos no āliņģa ūdeni ceļa vietā lēja ar spaiņiem, tagad izmanto ūdens sūkņus, darbinot tos ar ģeneratoriem. Pirms tam sniegu ceļa vietā cenšas sablietēt.

 

Nolejot ar ūdeni ceļa vietu, pie lielāka sala, naktīs tas sasalst. Tā darot vairākkārtīgi, ledus biezums ceļa vietā ir daudz biezāks nekā visā Daugavā. Ledus tiltu izmanto ne tikai ziemā, bet ilgi pavasarī.”

 

Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot)
Caru lauku atklātne

 

Kad 1836. gadā pabeidza būvēt lielceļu Sanktpēterburga-Varšava, starp divām cietokšņa daļām esošais tilts kļuva par starptautiskas maģistrāles sastāvdaļu.

1862. gada pašās beigās tika atklāta dzelzceļa līnija Sanktpēterburga-Varšava. Dzelzceļš gāja gar pašiem Dinaburgas cietokšņa mūriem, inženiera Staņislava Kerbedza projektēto dzelzs tiltu apbrīnoja gan pasažieri, gan apkārtējie iedzīvotāji.

 

Vilcienu tilts bija uz mūrētiem balstiem, ar mežģīņveidīgu metāla karkasu virsū. 400 m garo tiltu būvēja četrus gadus un svinīgi atklāja 1862. gada 21. maijā.

 

Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot)
Tilts bija plats un stabils

 

Lokomotīves un dzelzceļu tauta tolaik sauca par čugunku. Šāds nosaukums pielipa arī šim, Daugavpilī pirmajam pastāvīgajam tiltam pāri Daugavai. Čugunka – tā dažas reizes no pāris cilvēkiem dzirdēju savos studiju gados Daugavpilī. Biju ļoti izbrīnīts, ka tā viņi sauc to Dzelzceļa tiltu, kurš abās malās nožogots ar dzeloņdrātīm un kuru apsargā onkuļi ar šautenēm.

 

Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot)

Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot)

Tilts pēc pirmā un otrā remonta

 

Arī tiltiem ir savs CV. Šo tiltu redzēja, pa to braucošo vilcienu skaņas dzirdēja netālu esošajā Randenes pusmuižā dzīvojošais mazais Jānis Pliekšāns. Iespējams, ka tieši šis tilts bija emocionāls prototips vai metaforisks inspirators Raiņa 1919. gadā publicētajām pravietiskajām vārsmām:

 

Daugav's abas malas

Mūžam nesadalās.


Kā raksta vēsturnieks Ēriks Jēkabsons, Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) pašas asiņainākās un militāri komplicētākās cīņas notiek tieši pie Daugavpils – visintensīvāk pie Priekštilta nocietinājumiem 1919. gada septembrī.

 

Stučkas valdības karaspēks (latviešu un igauņu sarkanie strēlnieki) bija nostiprinājies Priekštilta nocietinājumos, tam uzbruka Polijas un Lietuvas karaspēks, kuri savā ofensīvā izmantoja pat franču tankus. Asiņainā cīņā Polijas karaspēks ieņēma Priekštilta nocietinājumus. Lai nepieļautu pretuzbrukumu no pretējā krasta, poļu sapieri uzspridzināja Dzelzceļa tilta vienu posmu.

 

Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot)
Priekštilta nocietinājumi

 

Jaunizveidotā Latvijā Dzelzceļa tilts tika atjaunots un vairākkārt remontēts. Mazliet cieta 1941. gada jūnijā, bet 1944. gada jūlijā tika saspridzināts. Līdzās tam uzreiz tika uzbūvēts pagaidu tilts. 1948. gadā tika uzsākti jauna tilta būves darbi un 1949. gada 9. martā pabeigti.

 

Šim jaunajam, vecajā vietā uzbūvētajam tiltam ir jau vairāk nekā 70 gadu. Pa šo laiku tas tika pielabots, pārkrāsots utt. 1967. gadā tika uzbūvēti Sventes tilti , tad šim Daugavpils tiltam dzīve kļuva vieglāka.

 

Cietokšņ abas malas... (Rīgas ielas svētku gaidot)
Zem tilta gan upe, gan ceļš

 

Atgādināsim: 17.septembrī no plkst. 20.00 līdz 23.00 Daugavpilī notiks ikgadējie Rīgas ielas svētki un šogad to tēma ir “Viena pils – divi krasti”.

Autors:Valentīns Lukaševičs
Foto:foto no arhīva

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

11. martā, 12:08 Izglītojoša izstāde “Kosmoss ikdienā”
6. martā, 10:16 Paziņojums par lokālplānojuma redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai
5. martā, 10:06 AADSO aicina uz semināru par atkritumu apsaimniekošanu
20. februārī, 12:43 Iedzīvotāji var samazināt maksu par atkritumu izvešanu
31. janvārī, 09:46 Ja savlaicīgi neapmaksā apkures rēķinu, to sedz no priekšapmaksas
26. janvārī, 12:55 Tīrot katlus šķeldas katlumājā, sekmē to darbības efektivitāti
19. janvārī, 13:14 Renovēto māju iedzīvotāji par apkuri maksā krietni mazāk
1. janvārī, 00:00 Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa apsveikums Jaunajā gadā
27. novembrī, 14:18 “Daugavpils satiksme”: viena pasažiera pārvadājuma pašizmaksa pieaug līdz 1,56 eiro
10. novembrī, 12:57 Šogad oktobrī par apkuri maksāsim mazāk, pat bez valsts atbalsta
2. novembrī, 13:47 Informācija mājokļa pabalsta saņēmējiem
30. oktobrī, 09:45 Budžeta izveide: padomi un rīki
26. oktobrī, 14:51 “Lidl” akcija – viens no labākajiem veidiem, kā gudri iepirkties
25. oktobrī, 10:10 Apkures tarifs Daugavpilī saruks par vēl 5%; “apkures grozā” – šķelda un propāna butāna maisījums
18. oktobrī, 15:25 Daugavpilietei Marijai Trošinai apritēja 104 gadi!

 

-LRT+



-LRT+


-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+


Laibas

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti