Bijušās Lielās sabiedriskās sinagogas ēka, kura atrodas tag.Lāčplēša ielā 39 un kurā šobrīd darbojas Daugavpils pilsētas Sociālais dienests, ir uzcelta 1840. gadā.

Pēc tā, kā tika izbūvēts Dinaburgas cietoksnis, 19. gs. 30.-40. gados tika ierīkota Esplanāde, kā arī tika izplānota un apbūvēta Priekšpilsēta, tas ir, tag. Daugavpils pilsētas Centrs. No tiem laikiem ir saglabājusies Ģimnāzijas ēka, bij. Pasta stacija u.c. Šo ēku vienaudze ir arī netālu esošā bij. Lielā sabiedriskā sinagoga. Kaut arī sinagogasēka tika pārbūvēta un rekonstruēta 20. gs. 30. gados, tā ir saglabājusi daudzas Inflantijas mūra sinagogām raksturīgās iezīmes.

No cara laikiem par šo sinagogu ir saglabājies viens stāsts, un, kā apgalvo Daugavpils vēstures zinātāji, tā nav ne anekdote, ne leģenda, bet patiess, arhīvu dokumentos izlasāms notikums.

Bija lieli reliģiski svētki, sinagogā nebija brīvas vietiņas.Pašā svinīgākajā brīdī atveras durvis, pa tām ienāk viens ebreju vīrietis, kurš nikni nolamā visus klātesošos. Un – pavadā viņam ir ēzelītis, kopā ar šo dzīvnieciņu viņš ienāca Lielajā sabiedriskajā sinagogā!

Viņu izdzen, pieraksta vēstuli-sūdzību pašam caram!Neviens tam neticēja, bet atnāk atbilde!

Cars raksta, ka ir ļoti, nu ļoti apbēdināts par šo starpgadījumu! Ka šo kārtības traucētāju un tradīciju neievērotāju ir stingri jāsoda. Rezultātā to vīrieti aizsūtīja katorgā uz Sibīriju uz daudziem gadiem.

Pagāja laiks, par šo incidentu jau visi aizmirsa. Te atkal vienā svētku reizē Lielajā sabiedriskajā sinagogā atveras durvis un pa tām ienāk šis pats vīrietis, kurš bija tikko atgriezies pēc soda izciešanas no Sibīrijas. Atkal visus nolamā, bet beigās jautā – un kur ir mans ēzelītis?

Vietas, kur Daugavpilī bija sinagogas

Viņu atkal izgrūž ārā, pieraksta sūdzību, vīrieti soda ar aizsūtīšanu uz vēl tālākām, mežonīgākām Sibīrijas vietām. Vairāk šo cilvēku Daugavpilī neviens neredzēja...

Agrāk ieeja Lielajā sabiedriskajā sinagogā bija tikai no iekšpagalma. Durvju, kas iziet uz tag. Lāčplēša ielu, nebija. Bija trīs logi vienā pusē, trīs logi otrā pusē, bet pa vidu dekoratīvs veidojums, kurš iezīmēja –tur aiz sienas ir altāris!

Sinagogās altāris vienmēr ir ieejas durvīm pretī, atrodas pie sienas, kura ir vērsta uz austrumiem. Tā ir sena simbolika, kura atgādina par Jeruzalemi.

Kad dievnams ticīgajiem tika atņemts, tad ērtības labad tika izveidotas durvis, kuras ved uz ielu. Pēckara gados te bija noliktava, vēlāk te tika iekārtota sporta zāle. Griesti bija augsti, tādēļ te spēlēja volejbolu, basketbolu.

Balstoties uz Josifa Ročko grāmatu materiāliem