 |
Rīgas ielas galā (vai sākumā?) ir 1951. gadā celtā ēka, kuru zina katrs pilsētnieks. Jā, Daugavpils dzelzceļa stacija. Rīgas vagzāle – tā to dēvēja no dibināšanas (dzelzceļa līnija Rīga-Daugavpils atklāta 1861. gada 21. septembrī) līdz pat Otrajam pasaules karam. Un arī iela ir nosaukta par godu šai stacijai, var pat teikt, par godu dzelzceļam.
Un kur bija Daugavpils stacija? Neticēsiet - Rīgā, tur, kur tagad ir jaunā, ar to pulksteni garajā tornī. Tā bija pirmā nopietnā dzelzceļa stacija Rīgā, sākumā to sauca par Dinaburgas, vēlāk Dvinskas, tad Daugavpils staciju.
Daugavpilī, Rīgas stacijā, varēja iekāpt vilcienā, aizbraukt uz Rīgu un izkāpt Daugavpils stacijā! Citas dzelzceļa stacijas Rīgā nebija, to Daugavpils vārdu tur visi zināja.
Arī pirmie nacionālās kultūras un pašapziņas veidotāji – jaunlatvieši. Izdeva "Pēterburgas Avīzes", "Austrumu", studēja (atcerēsimies Atraitnes dēlu!), sprieda par tautas nākotni. Kā Krišjānis Barons, Juris Alunāns, Auseklis, Krišjānis Valdemārs un citi varēja nokļūt uz Krievijas impērijas galvenajiem centriem? Tikai caur Daugavpili!
Interesanti, ko viņi domāja, skatoties pa vagona logu? Iebraucot šajā nezināmajā Inflantijā, kurā dzīvo tautas brāļi, bet kuri runā nedaudz citādi. Kur pilsētās var dzirdēt idišu, poļu, krievu, vācu un vēl kādas valodas… Savās atmiņās šo braukšanu pa dzelzceļu ir aprakstījis mūsu Dainu tēvs, arī pazīstamais arhitekts Jānis Baumanis u. c.
Andrejs Pumpurs grāmatā “No Daugavas līdz Donavai” raksta, ka 1876. gada 6. augustā Stopiņu stacijā nopircis 3. klases biļeti līdz Daugavpilij. Pēc 3. zvana vilciens sāka kustēties, vagonā ar viņu brauca vēl divi jauni cilvēki – tirdzniecības aģenti, kuri sarunājās vāciski. Daugavpils stacijā visiem viņiem bija jāgaida kāda stunda, lai pārsēstos uz citu vilcienu. “Mani ceļa biedri izlietoja šo laiku ēdamā zālē priekš siltu porciju apēšanas, šņabja un alus iedzeršanas, uzaicināja arī mani, vai negribot ar viņiem kopā brokastis ieturēt; es, iedomājot savu ceļa kapitālu, laipni atteicos”.
Jau no pirmsākumiem Daugavpils bija dzelzceļa mezgls, kurā pārsēžoties, varēja aizbraukt pat vairāk nekā uz četrām debess pusēm.
 |
 |