Tajā pat laikā, iespējams, faktisko uzkopšanas vietu bija vairāk, jo daudzi iedzīvotāji talkošanu organizē paši, bez oficiālas vietas pieteikšanas. Latvijā Lielā talka norisinās kopš 2008. gada, un šīs kustības mērķis ir padarīt Latviju līdz tās simtgadei par tīrāko valsti pasaulē.

Protams, uzņēmums DAUTKOM nevar atturēties no tik noderīgas un saprātīgas akcijas un uzņēmuma darbinieki jau daudzus gadus uzkopj Lielā Stropu ezera krastu. Šis gads nav izņēmums un apmēram 60 darbinieki bruņojušies ar maisiem, cimdiem un nūjām ar asiem uzgaļiem sestdien, plkst. 9.00 uzsāka talkošanu.

“Interesanti sanāk"- spriež laikraksta “СейЧас” galvenā redaktore Irina Hotuļova" kāpēc vieni piegružo, bet citi pēc viņiem uzkopj? Un tie, kuri uzkopj, priecājas, ka ir savākuši daudz atkritumu”…

Daži darbinieki sestdien uz Lielo talku atnāca ne vieni, bet ar saviem bērniem. Portāla grani.lv latviešu versijas redaktore Ilga Liepniece atnāca ar meitu un dēlu. Vienības pamatskolas skolnieks Dāvids godīgi atzinās, ka gribētu labāk pagulēt, nekā iet uz Stropiem, bet dabai ir jābūt sakoptai, tāpēc vīrišķīgi pārvarēja miegu un atnāca mammai līdzi. Kintija pastāstīja, ka viņai dalība Lielajā talkā jau ir kā tradīcija. Piektdien viņa ar klasesbiedriem un citiem 12. vidusskolas audzēkņiem uzkopa Ruģeļu mikrorajona teritoriju, bet pēc tam cepa grilldesiņas. “Bet šodien talkot bez iebildumiem ierados ar savu mammu,”- skaidro Kintija. “Kurš pats savāc atkritumus, tas nepiesārņos dabu. Tas ir ieguldījums mūsu dzīvē,” – rezumēja Ilga.

Saliedēti strādāja Fedotovu ģimene: DAUTKOM televīzijas operators Aleksandrs, grani.lv žurnāliste Irina un viņu dēli Timūrs un Jegors. Timūram tā ir pirmā talka viņa mūžā,un viņš rūpīgi uzdūra gružus uz nūjas un lika maisā un mēģināja, cik vien iespējams, to darīt bez pieaugušo palīdzības. Televīzijas DAUTKOM producente Olga Repina atzīmēja : talka ir noderīga ne tikai no uzkopšanas viedokļa, bet tā ir iespēja sanākt kopā, atrauties no datoriem un vienkārši paelpot svaigu gaisu.

Apmēram stundas laikā DAUTKOM kolektīvs piepildīja ar atkritumiem vairākus desmitus maisu. Kā parasti, dominēja plastmasas un stikla pudeles, dažādi produktu iepakojumi, vienreizējie trauki un citi pārpalikumi no atpūtas dabā. Retorisks jautājums - kāpēc pēc sevis nevar novākt? Diemžēl, cilvēciskā cūcība ir bezgalīga. Gadījās arī eksotiskāki atradumi: sieviešu un vīriešu apakšveļa, sauļošanās krēslu daļas, daļa no motocikla, ceļojuma somas un automašīnu detaļas. 2015. gada sezonas jaunums – izmantoto autiņbiksīšu lērums. Rodas iespaids, ka kāda ģimene speciāli tos atvedusi uz ezera krastu, nevis izmeta atkritumu konteineros kā tas pienāktos. Kā to vispār komentēt? Grāmatvede Svetlana Miteņova mēģināja iztikt bez lamu vārdiem, bet emocijas nevarēja valdīt:

- Es domāju, ka daba nepiedod un atriebsies tiem, kuri piesārņo. Cilvēki brīnās, no kurienes slimības, problēmas…Tātad, kaut ko dzīvē ir izdarījuši ne tā… Novāc pēc sevis! Atved sev līdzi maisiņu un novāc pēc sevis! Un daba būs tev pateicīga…

Daba, starp citu, vienalga priecēja mūs ar ziedošo vizbulīšu lauku un koši dzeltenām māllēpenēm. Dzīve ir jauka un pārsteidzoša, it īpaši, kad sestdienu sāc ar labu darbu. Mēs sākām. Un jūs?