Jau 1919. gada oktobrī latviešu literāts, laikraksta „Jaunākās Ziņas” literārās daļas redaktors un Tautas padomes loceklis Kārlis Skalbe Latvijas bruņoto spēku cīņu pret vāciešu un krievu veidoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju simboliski bija salīdzinājis ar Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis” aprakstīto, Daugavas krastos notikušo Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, bet Latvijas bruņoto spēku karavīru cīņas sparu nodēvēja par „Lāčplēša garu”. Nepilnu gadu pēc bermontiešu padzīšanas no Rīgas Satversmes sapulce cīņas dalībniekiem izveidoja apbalvojumu — Lāčplēša Kara ordeni, par kura simbolisko dibināšanas datumu noteica 1919. gada 11. novembri, un tādējādi, atminoties šos nozīmīgos notikumus, Latvijā ik gadu tiek svinēta Lāčplēša diena, aizdedzot sveces un pieminot vēsturiskos notikumus, bez kuriem Latvijas valsts nebūtu iedomājama.

Daugavpilī šī gada Lāčplēša dienas gājiens pulcējis milzīgu dalībnieku skaitu. Izejot loku gar Daugavas upi un pieminot 1919. Gada cīņu vietu, gājiena dalībnieki devās uz vienības laukumu, kur no aizdegtajām lāpām tika izveidota Latvijas kontūra un svinīgos uzrunas vārdus teica Daugavpils pilsētas domes pārstāvji.

Lāčplēša diena ir karavīru, brīvprātīgo, sieviešu, jauniešu, politiķu, ierēdņu un citu Latvijas iedzīvotāju kopīgiem spēkiem gūtās uzvaras piemiņas diena. 1919. gada 11. novembrī tika gūta uzvara ne tikai pār pretinieku – pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā, bet arī pār neticību saviem spēkiem, neticību savas valsts nākotnei un neatkarībai, ko savā runā uzsvēra arī pasākumā klātesošie Latvijas zemessardzes pārstāvji.

Gājiena un pasākuma vidū varēja redzēt daudz jauniešu un bērnu, kas norāda uz Latvijas vēstures un latvisko tradīciju nozīmi arī mūsdienās. Pasākuma un gājiena dalībnieki arī atzīst, ka, lai gan šī tradīcija Daugavpilī nav īpaši sena, tā ar gadu pulcē aizvien vairāk cilvēku, jo, gājienam un koncertam noslēdzoties, sirdī paliekot silta vienotības sajūta.

Pasākuma dalībnieki Latvijai svētkos vēlēja gan daudz laimes, gan neaizmirst un glabāt senču atmiņas un stāstus, gan būt stabilai, labklājīgai un mīlestības pilnai valstij, taču, neskatoties uz svinīgo svētku noskaņu un jau šonedēļ gaidāmajiem Latvijas simtgades svētkiem, grupa Dabasu Durovys koncertā pēc gājiena gan valdības veidošanas, gan katra Latvijas iedzīvotāja personiskās rīcības kontekstā vēlreiz atgādināja, ka katrai darbībai ir sekas, un pirms lēmumu izdarīšanas ir jārēķinās ar to sekām.