Kopš 2015. gada, kad tika Latvijā tika uzsākts deinstucionalizācijas projekts, sociāli vājākām un neaizsargātām grupām pienākas virkne pakalpojumu un valsts apmaksātu atbalsta veidu, daudzi no kuriem ir vērti uz to, lai pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot maksimāli patstāvīgu dzīvi un saņemt sev nepieciešamo atbalstu mājās vai ģimeniskā vidē, nenokļūstot aprūpes institūcijās. Daugavpils novada Kalupē ārpus sociālās aprūpes centra dzīvojošais Riņķu pāris ir lielisks piemērs šādu cilvēku veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, taču joprojām tiem nav nodrošināts projektā paredzētais mentoru atbalsta pakalpojums.