Šobrīd jau ir izveidota interaktīvā karte ar Daugavas ūdenstūrisma ceļu visā upes garumā, un šobrīd kopumā 8 konferencēs projekta partneri, jomas eksperti un vietējie interesenti spriedīs par inovācijām Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstības rosināšanai, kā arī par Daugavas baseina attīstības plāna nepieciešamību un tā potenciālo ietekmi ES finansējuma piesaistē un sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm.

Konferences dalībnieku vidū bija Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras projektēšanas katedras docents Egons Bērziņš, kas savā prezentācijā uzsvēra Daugavas kā likteņupes nozīmi un tās emocionālo sasaisti ar latviešu nāciju, kā arī norādīja uz citu valstu pieredzi lielu upju baseinu izmantošanā, atgādinot, ka lielā mērā mēs esam aizmirsuši daudz no vēsturiskā Daugavas izmantošanas potenciāla.

Egons Bērziņš prezentācijas laikā arī pieminēja tā saukto Knoweledge economy jeb zināšanu ekonomiku, kas jau šobrīd veiksmīgi darbojas Latvijas lielākajās augstskolās, ļaujot lekcijās piedalīties internacionāliem studentiem, tādējādi eksportējot zināšanas kā produktu uz ārzemēm – arī šāds IT un zinātniskais potenciāls no ekonomiskā viedokļa ļauj paplašināt Daugavas ekonomiskā potenciāla izmantošanu, sevišķi reģionos. Daugavpils novadā šobrīd tiek domāts par iespējām attīstīt upes baseina teritoriju, taču lielākās grūtības šajā procesā sagādā upes mainīgais ūdens līmenis.

Sadarbības projektu “DaugavAbasMalas” īsteno Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” sadarbībā ar 21 pašvaldību, 7 vietējās rīcības grupām un citiem stratēģiskajiem partneriem. Pēdējā daugaviešu tikšanās šogad tiks aizvadīta 11.decembrī Ikšķiles novadā ar kopīgu visu konferenču rezultātu izvērtēšanu un turpmāko rīcību noteikšanu.