1939. gada 26. februārī Daugavpils rajona Līksnas pagastā dzimusī Silva Veronika Linarte (dzimusi Skrinda) bija viena no ievērojamākajām Latgales reģiona māksliniecēm, atpazīstama Latvijā un ārvalstīs. Mākslinieces dzīves gājums bija skaudrs un traģisku notikumu caurvīts, piedzīvojot padomju varas represijas un to radītās psiholoģiskās un sociālās sekas. 1941. gada 14. jūnijā skolotāja Antona Skrindas ģimeni, tostarp sievu Mariju un četras meitas, izsūtīja uz Sibīriju. Agri zaudējot no ģimenes nošķirto tēvu un garajā pārbraucienā novārdzināto jaunāko māsiņu, Skrindu ģimenes sievietes Sibīrijā pavadīja gandrīz piecpadsmit garus savas dzīves gadus un Latvijā atgriezās tikai piecdesmito gadu beigās.

Sākotnējo izglītību māksliniece ieguva Sibīrijā. Atgriežoties Latvijā, Silva 1961. gadā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Interjera nodaļu, 1977. gadā – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu, iegūstot vienlaikus gan pedagoga, gan gleznotāja kvalifikāciju. S. Linarte bija talantīga pedagoģe ar vairāk nekā piecdesmit darba gadu pieredzi. Jau studiju gados sākusi strādāt Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1960–1961), vēlāk bija viena no pirmajiem RLMV Rēzeknes filiāles pedagogiem (1961–1972). Turpmākos divdesmit pedagoģiskā darba gadus veltījusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolai, mācot kompozīciju un gleznošanu(1972–1992). Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, Silva atgriezās tēva dzimtajās mājās Daugavpils novada Kalupes pagastā, pedagoga darbu turpinot Daugavpils Lietišķās mākslas vidusskolā „Saules skola”. (1992–2012). Līdzās tam no 1993. gada viņa pildīja Daugavpils pilsētas galvenās mākslinieces amata pienākumus (1993–2001). Silva Linarte arvien bija aktīva un ieinteresēta Daugavpils pilsētas un novada vizuālās identitātes veidošanā. Māksliniece ir veidojusi Daugavpils pilsētas, dažādu pasākumu, tajā skaitā vairāku Latgales dziesmu un deju svētku logo, kā arī Daugavpils novada, Daugavpils novada Sventes pagasta un Skrudalienas pagasta, Krāslavas novada ģerboņus.

Izstādēs māksliniece piedalījās kopš 1965. gada. Strādājot galvenokārt eļļas glezniecības tehnikā, gadu gaitā viņa izkopusi savu māksliniecisko rokrakstu. Šķietami lakoniskās kompozīcijas atspoguļo līdz perfektumam izstrādāto krāsu un sajūtu saspēli ar neparastu māksliniecisko un emocionālo dziļumu. S. Linarte bija atzīta māksliniece ne tikai reģionā, bet arī valstiskā un starptautiskā līmenī. 2016. gadā S. Linarte saņēma Jāzepa Pīgožņa balvu "Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā", bet 2017. gadā Pēterbaznīcā Rīgā bija skatāma vērienīga viņas mākslas darbu izstāde. 2018. gadā māksliniece apbalvota ar Atzinības krustu.