Katrs projekta pasākums tika veltīts vienam priekšmetam no vecāsmātes dārgumu lādes. Savā “Baltkrievu dārgumu lādē” mēs jau ielikām tādas sakrālās autentiskās mantas ka: austi un izšūti roku dvieļi (rušniki), pītas jostas, pašūti tautas tērpi, kas ir baltkrievu materiālais mantojums. Tagad pienāca kārta galdautiem un paklājiem. Šajā dienā BKC sapulcējās cilvēki, kurus interesēja bagāta baltkrievu kultūra, tās materiālais un nemateriālais mantojums.

Baltkrievijā no seniem laikiem tika attīstīta mājas pašdarināta aušana. Rakstaino audumu veidotāja ir parasta baltkrievu zemniece, kura ielika savā darbā ne tikai lielas pūles, gadsimtu vecu pieredzi, ka arī gaumi, iztēli un protams dvēseles daļiņu.

Liela nozīme baltkrievu zemniekiem ikdienas dzīvē bija galdautiem, tie varēja būt gan austi, gan izšūti, gan pīti, gan tamborēti. Galdauts bija ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa un tika izmantots gan dekoratīvos, gan higiēnas nolūkos. Mājas tīrajā pusē vienmēr bija galds, klāts ar rakstaino lina galdautu. Pie “kaila” (bez galdauta) galda neēda, jo ticēja, ka mājās nebūs labklājības. Svētku dienās mājās varēja redzēt savdabīgu izstādi ar skaistiem galdautiem. Par to visu un daudz ko citu pastāstīja BKC vadītāja un Baltkrievu kultūrizglītības biedrības "Uzdim" valdes priekšsēdētāja Žanna Romanovska. Viņa arī radīja prezentāciju uz ekrāna par galdautiem un galdautu rakstaino zīmējumu veidiem, paklājiem un tepiķiem.

Tika demonstrēti galdauti no Grodņas, Vitebskas un Gomeļas apgabaliem. Šo unikālo mantu īpašnieces (GaļinaSontocka, Žanna Romanovska, Inessa Kozlovska, Lilija Voronova) padalījās ar savām atmiņām par vecmāmiņām, mātēm, kuras pašrocīgi rādīja tādu skaistumu.

Mājokļa dekorēšanai izmantoja ne tikai galdautus, bet arī pašaustas un izšūtas salvetes, ko Baltkrievijā sauca par “makatki”. Ž.Romanovska nodemonstrēja savas vīramātes izšūtas salvetes, ka arī muzejam uzdāvinātas salvetes, ko uzdāvināja Jevgenija Guļajeva, Gaļina Sontocka, Lilija Voronova, bet pēc tam prezentēja paklāju izstādi, ko pašrocīgi noadīja 96 gadu veca sieviete no ciemata Parīze Poltavas rajonā (Baltkrievija) – Sofija Krasko Semjona meita. Vairāk par rokdarbnieci pastāstīja vakara viesi – viņas meita Irina Jasjukeviča un vedekla Gaļina Krasko, kuras uzdāvināja muzejam savas mātes paklāju.

BKC veidotajā muzejā arī nonāca daudz dārgumu: Lilija Voronova uzdāvināja divus pašaustus pārklājus, vērtīgas grāmatas un koferi; Irina Haževska – divus galdautus, ko izšuva viņas vecmāmiņa; Valentīna Anikina – austu un tamborētu galdautus.

Protams vakars nevarēja notikt arī bez mūzikas pavadījuma. Radošo kolektīvu “Kupaļinka”, “Ļanok”, “Spadčina”, “Praļeski”, “Pauļinka” izpildījumā tika izpildītas dziesmas, dejas, parādīti rituāli. Savu dzeju nodeklamēja dzejnieks Stanislavs Volodjko. Viesi noklausījās baltkrievu dzejnieces Larisas Genijuš poēmas “Kufar” atsevišķus pantus un Raiņa dzejoļu atsevišķus pantus, kas tika pārtulkoti baltkrievu valodā un ko nodeklamēja Marija Pometjko, Teresa Pavlova, Lilija Voronova.

Pasākums beidzās ar aizkustinošo baltkrievu dziesmu “Tikšanās ar māju”, ko izpildīja Baltkrievu tautas dziesmu ansamblis "Kupaļinka" un ar BKC vadītājas Žannas Romanovskas un metodistes Marijas Pometjko vārdiem par to, ka šis gads Baltkrievijā ir pasludināts par mazas Dzimtenes gadu. Katram no mums ir visdārgākais sirdīm stūrītis, kur mēs piedzimām, kur veicām pirmos soļus, pateicām pirmos vārdus, no kurienes izlidojam lielajā dzīvē. Tagad mēs dzīvojām Latvijā, kuru mīlam un kura kļuvusi mums par otro Dzimteni. Bet mūžīgi mūsu sirdīs dzīvos mīlestība pret tām vietām, no kurienes mēs nākam…

Nākamais projekta pasākums, kas tiks veltīts baltkrievu pārklājiem (divani), notiks 2018.gada 25.maijā plkst. 18.00 Latviešu kultūras centrā (Rīgas iela 22A, Daugavpils).

Atvērsim kopā vel vienu Latvijas baltkrievu bagāto vēstures lappusi!