Šie baltkrievu ieražu svētki ir vieni no dzīvotpriecīgākajiem un optimistiskajiem svētkiem. Pēc ilgas ziemas nāk skaists pavasaris. Lai paātrinātu tās atnākšanu tiek arī rīkoti ieražu svētki ar nosaukumu „Pavasara saucieni” (“Гуканне вясны”). Šai tradīcijai ir dziļas saknes: vēl senajos laikos sauca pavasari, kad mūsu senči bija pagāni. Parasti pavasari sauc marta beigās-aprīļa sākumā. Svētkus rīkoja augstajos pakalnos vai krastā, visi ciema iedzīvotāji dejoja riņķa dejas, spēlējās un smējās, lai parādītu pavasarim, cik te būs labi.

Šo svētku galvenā figūra ir stārķis (baltkrieviski - бусел). Visu apkārtējo teritoriju (kokus dārzā, mājas, saimniecības ēkas u.c.) dekorēja ar krāsainām lentēm, spilgtiem putniem, izgatavotiem no kartona, krāsainiem diegiem un spilgta auduma, ka arī citiem materiāliem. Krāsainas lentes uz kokiem nozīmēja ziedēšanas procesu. Mūsu senči domāja, ka koki pārņems lenšu spožumu un jautrību un ātrāk izplaukst pumpuri.

Paštaisītus krāsainus putnus mūsu senči centījās pakārt pēc iespējas augstāk. Tika domāts, ka aizlidojošie uz dienvidiem gājputni tādā veidā ātrāk tos pamanīs. Uzskatīja, ja putni izvēlēsies kādu māju, tur būs laime un labklājība. Īpaša uzmanība tika veltīta no miklas izgatavotiem putniem – cepumiem putnu figūru izskatā, ko sauca par „Stārķīšiem” («буськи») vai „Stārku kājiņām” («буськовы лапы»). Putnus, izgatavotus no maizes, izlika apkārt mājai, lai tie piesaistītu putnus, kuri uz saviem spārniem nes pavasari.

„Pavasara saucieni” – ir ne tikai krāsainie svētki, bet arī ļoti muzikālie. Saukt pavasari sāk jaunas meitenes, viņi dzied pavasara dziesmiņas (песни-веснянки). Šo dziesmu īpatnība ir tāda, ka visi pantiņi beidzās ar skaļu kliedzienu „G-u-u-u-u!”. No šejienes arī svētku nosaukums „gukanie” (saucieni). Tieši tāpēc šos ieražu svētkus skolēniem un Jēkabpils baltkrieviem organizēja folkloras ansamblis „Kupaļinka” (vadītājs Vjačeslavs Petrovs). Kopā ar svētku viesiem dejoja riņķa dejas, dziedāja pavasara dziesmiņas ar priecīgiem kliedzieniem „G-u-u-u-u!” un augsti paceltiem zariņiem ar putniem-cīrulīšiem skaļi sauca pavasari, spēlēja baltkrievu tautas spēli „Spilventiņš”, iemācīja baltkrievu polkas soļus. Bet pēc tam gan jauni, gan vecākie ciemiņi draudzīgi sasēja krāsainas lentītes uz kokiem, neizmirstot vispirms iedomāt vēlējumu.

Daugavpils baltkrievu komanda strādāja draudzīgi un saliedēti. Ar „Kupaļinkas” dziesmām spožā tērpā svētkos parādījās Pavasaris (BKC metodiste Marija Pometjko), izkaisot apkārt graudus un novēlējot visiem klātesošajiem saulainas dienas un bagātīgu ražu, prieku sirdī. Pasākuma vadītāja (BKC vadītājas vietniece Dagnija Litvinovska) latviešu valodā pastāstīja viesiem par ieražu svētku „Pavasara saucieni” galvenajām īpatnībām un to nozīmi. Ansambļa „Praļeski” soliste Anastasija Lukašenoka izpildīja tematisko dziesmu „Cīrulītis” («Жаўраначка») (Nila Gileviča vārdi, Eduarda Hanka mūzika). BKC kultūras pasākumu organizatore un pasākumu scenāriste Gaļina Sontocka apstaigājot visus klātesošos ar pūpolu zariņu novēlēja visiem veselību, laimi un bagātību. Daugavpils Universitātes studente Gaļina Kožoroneka visiem ciemiņiem izdalīja cīrulīšus, kurus pati izcepa. Bet BKC vadītāja Žanna Romanovska uzdāvināja viesmīlīgiem saimniekiem tematiskus suvenīrus un metodiskus materiālus par šo spilgto, jautro un dzīvespriecīgo svētku rīkošanu.

Starp aktīviem skatītājiem bija Jēkabpils skolu divu klašu skolēni: vieniem dzimta valoda - latviešu valoda, otriem – krievu valoda, bet svētkos „Pavasara saucieni” viņi dzirdēja baltkrievu valodu. Skolēni arī uzstājās: bērni no latviešu skolas izpildīja jautro dziesmu, bet krievu skolas bērni deklamēja dzejoļus un uzdeva mīklas; visi kopā izklaidējās latviešu tautas spēlē „Bagātie-nabadzīgie”. Biedrības „Spatkanne” vadītāja Valentīna Doroščonoka uzdāvināja visiem svētku dalībniekiem krāsainās olas un saldumus, pateicās par brīnišķīgo pasākumu.

Svētku dalībnieki uzdāvināja skatītājiem pavasara noskaņojumu, daudz pozitīvu iespaidu un emociju, ka arī cerību tam, ka drīz atnāks siltas un saulainas dienas.

Pavasaris atnāca!