„Nepametiet novārtā mūsu baltkrievu valodu, lai nenomirtu”. Šie dzejnieka Františka Boguševiča vārdi ir rakstīti uz Baltkrievijas nacionālās bibliotēkas Minskā sienas. Baltkrievijas vēsturē F.Boguševičs ienāca kā 1863.-1864.gada Poļu sacelšanās aktīvs dalībnieks un viens no baltkrievu literārās valodas veidotājiem.
F.Boguševiča literāro mantojumu demonstrē divi krājumi: „Baltkrievu stabule” (ar pseidonīmu Matejs Baračoks) un „Baltkrievu lociņš” (ar pseidonīmu Simons Rervka no Borisovas). Pirmais no baltkrievu rakstniekiem F.Boguševičs iestājas par dzimto valodu kā par pilntiesīgu, „cilvēcīgu un dižciltīgu”, jebkuru domu un jūtu paušanai derīgu.
Lietuviešu nama vadītājs Rimantas Klepšis papildināja Baltkrievu kultūras centra vadītājas Žannas Romanovskas stāstījumu ar faktiem no F.Boguševiča Lietuvas dzīves perioda. Dzejnieks Staņislavs Volodjko nolasīja dižajam tautietim veltīto dzejoli baltkrievu valodā. Vokālais ansamblis „Rasa” izpildīja sirsnīgas dziesmas lietuviešu, latviešu, baltkrievu un krievu valodā.