Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards paziņoja, ka tikšanās laikā tika pārrunāts Latgales izaugsmes rīcības plāns 2015. – 2017. gadam. Drīzumā rīcības plāns tiks apstiprināts valdībā, bet pagaidām ministrs uzklausa atsauksmes un priekšlikumus rīcības plāna uzlabošanai.
Kultūras ministre Dace Melbārde norādīja, ka Kultūrkapitāla fonds Latgales projektiem rezervējis vairāk līdzekļu nekā citu Latvijas reģionu projektiem un ministre cer, ka šogad tiks iesniegti tikpat labi pieteikumi projektu realizēšanai Daugavpilī un Daugavpils novadā kā iepriekšējos gados. Kultūras ministre pozitīvi vērtē Saules skolas lēmumu pretendēt uz kompetenču centra statusu, tādējādi sekmējot pilsētas un reģiona attīstību. Melbārdes kundze nepalaida garām iespēju izteikt savu apbrīnu par Rotko Centru un Daugavpils cietoksni. “Rotko centrs ietekmēja daugavpiliešu apziņu un mudināja radošai darbībai,” – izteica savu pārliecību Dace Melbārde.
Savukārt Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsvēra, ka Latgales attīstības programmā svarīga loma ir infrastruktūras attīstībai. Pastāstīja, ka jautājums par dubulto nodokļu aprēķināšanu, kuru viņš Latgales pārvadātājiem solīja atrisināt (transporta uzņēmumi šobrīd maksā ceļa nodevu brīdī, kad automašīnai tiek veikta obligātā tehniskā pārbaude un kad tiek iegādāta obligātā vinjete kustībai pa galvenajiem valsts ceļiem), tiek izskatīts Saeimā. Lai atrastu labāko veidu, kā atrisināt šo jautājumu, atbildīgās personas konsultējas Eiropas Komisijā.
Nekas konkrēts netika pateikts par Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) tālāko likteni. Satiksmes ministrs šīs vizītes laikā nav ieplānojis apmeklēt rūpnīcu, bet mierināja mediju pārstāvjus, ka valdība dara visu iespējamo, lai palīdzētu mūsu ražošanai izdzīvot. Piemēram, DLRR vadība pēc valdības ieteikuma apmeklēja Zviedriju ar mērķi uzsākt sadarbību kravas vagonu ražošanā. Šādi jautājumi ātri nerisinās, bet tajā pašā laikā cilvēki turpina reģistrēties Valsts nodarbinātības aģentūrā, kā bezdarbnieki.
Kopumā, preses konferences laikā neizskanēja konkrēti skaitļi, vai topošā projekta nosaukums, kas tiks realizēts Latgalē. Acīmredzami, ka reģiona attīstības plāns šobrīd ir melnraksta variantā, bet Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis apliecināja, ka tikšanās laikā ar ministriem, kas notika aiz aizvērtām durvīm, viņš personīgi ieguva pārliecību, ka valdība atbalstīs reģionu un augsta ranga viesi ieklausās mūsu lūgumos un vajadzībās.
Laikraksta “СейЧас” žurnālisti uzdeva ministriem jautājumus, kas interesē mūsu lasītājus. Piemēram, par ASV militārās tehnikas klātbūtni Rīgā. Vai netiek plānots pārvietot šo tehniku uz Latgali? Un vispār, ar kādu nolūku tas tiek darīts?
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un šajā sakarā mums ir noteiktas tiesības un pienākumi. Dalība kopīgajās mācībās – ir viens no tiem. “Šobrīd NATO spēki un militārā tehnika ir koncentrējušies Ādažu poligonā un es nedomāju, ka Latgales un citu reģionu iedzīvotājiem ir vērts uztraukties par to. Mums ir svarīgi kopīgiem spēkiem nodrošināt visa reģiona drošību un ar šo nolūku Rīgas tuvumā atrodas tanki, spectehnika un karavīri,” – paskaidroja Satiksmes ministrs.
Kaspars Gerhards piebilda: “Pat tad, ja gadījumā NATO tanki atradīsies Daugavpilī, būs normāla situācija, jo mēs esam lielas alianses, kas nodrošina mieru un drošību, sastāvdaļa".
Izmantojot iespēju, laikraksta žurnālisti lūdza ministrus paust viedokli par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu projekta skolas.lv realizācijas laikā (3.5 milj. eiro), kas tika atzīts par bezjēdzīgu un par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē EXPO 2015 izgāšanos, kura realizēšanai tika iztērēts aptuveni viens miljons eiro, un pēc kā tika pieņemts lēmums atsaukt savu dalību starptautiskajā izstādē. Žurnālistus interesē, vai tiek noskaidrotas vainīgās personas.
Vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir ļoti kategoriski noskaņota un ir apņēmusies izmeklēšanu par projekta skolas.lv, lai noskaidrotu atbildīgos un lai varētu vērsties tiesībsargājošās iestādēs, pat tad, ja šīs personas nav valsts ierēdņi un neieņem nozīmīgus amatus valsts pārvaldē.
Attiecībā uz izšķērdēto vienu miljonu eiro Latvijas dalības nodrošināšanai starptautiskajā izstādē EXPO 2015, Kultūras ministre Dace Melbārde informēja, ka vairākas amatpersonas ir zaudējušas savus amatus, bet kopumā šis projekts norādīja uz problēmām publiskā iepirkuma jomā. “Latvijas tirgus ir ļoti mazs un bieži vien lielajos būvniecības projektos piedalās tikai divi uzņēmumi, kuru piedāvātās cenas ir daudz augstākas nekā tehniskajā specifikācijā un projektos aprēķinātās. Tā ir visas sistēmas problēma un mēs esam gatavi risināt to,” – pārliecināja ministre.