Bet mūsu pacientus vienprātīgi vienā: visas šīs slimības simptomi ļoti nepatīkami un tās traucē miegu. Simptomi, parasti, pastiprinās tieši tad, kad cilvēks mēģina aizmigt. Šādu sajūtu dēļ cilvēks, itkā nezin, kur sevi likt: rodas vēlme piecelties un pastaigāt. Līdzko cilvēks to izdara diskomforts pazūd. Tomēr atgriežoties gultā, diskomforts atkal parādās. Tas, savukārt, rada bezmiegu. Ja tomēr sanāk aizmigt, diskomforts kājās parādās vēl 1-2 stundu laikā, tā ir tikai viegla nemierīgu kāju sindroma forma. Smagākajos gadījumus diskomforts pazūd tikai uz rīta pusi. Cilvēks neatbild par savām rīcībām un bieži vien, pat neatceras, ka viņš ir bijis pamodies. Tas, ka cilvēks bieži pamostas naktī ļoti slikti ietekmē viņa miegu, kā arī tas noved cilvēka līdz tam, ka viņš vārda vistiešākajā nozīmē guļ ar atvērtām acīm. Cilvēks nav spējīgs pilnvērtīgi strādāt, darīt mājas darbus un, piemēram, pie automašīnas stūres cilvēks var būt pat bīstams.

Kādi, tad ir īstie iemesli, kas liek ciest lielam cilvēku skaitam? Pastāv daudz dažādu slimību ar aptuveni līdzīgiem simptomiem, kuriem, tomēr ir arī raksturīgi atšķirīgi simptomi. Lai saņemtu pareizu medicīnisko aprūpi šīs atšķirības ir jāsaprot. Procesu, kad ārsts, lai noteiktu diagnozi, izslēdz citas saslimšanas, kas var radīt līdzīgus simptomus, sauc par diferenciāldiagnozi. Tātad, te ir saraksts diferenciāldiagnozei nemierīgu kāju sindroma noteikšanai.

1. Hroniska venoza mazspēja

Hroniska venoza mazspēja sākas diezgan nemanāmi ar subjektīviem simptomiem, kurus var sajust dienas beigās. Tā parasti ir smaguma sajūta, tirpšana, sāpes, nogurums kājās. Šie simptomi norāda, ka slimība ir sākotnējā stadijā, kad vēl nav redzamu vai taustāmu varikozu vēnu, paplašināti, mezglaini asinsvadi. Bieži vien šīs sajūtas tiek ignorētas un ārstu neapmeklē, uzlabojot savu pašsajūtu, vienkārši kājas atpūtinot un paceļot uz augšu. Sākotnēji tūska nav pamanāma, taču, progresējot slimībai, rodas krampji apakšstilbos naktī, dedzināšanas sajūta, nieze, ādas pigmentācijas izmaiņas, ekzēma un nedzīstošas čūlas. Jāatzīst, ka tūska bez vēnu varikozes ir daudz bīstamāka, nekā izteikta kāju vēnu varikoze bez tūskas. Cilvēki bieži vien to ignorē vai nodarbojas ar pašārstēšanos, piemēram, atvēsina kājas vai atpūtina, paceļot tās nedaudz augšā. Tomēr tūska spiediena rezultātā var bojāt asinsvadus, kā arī liecināt par nopietnām saslimšanām. Tai skaitā ilgstošs kājas pietūkums var veicināt trofisku čūlu veidošanos. Taču tas jau ir pirmais trauksmes signāls, kad ir nepieciešama ārsta palīdzība, lai nepieļautu tālāku slimības attīstību!

2. Plakanā pēda un citi pēdas deformācijas veidi

Plakanā pēda ir viena no biežāk sastopamajām pēdas deformācijām, kura tiek pavadīta ar nepatīkamu sajūtu kājās, apakšstilba muskuļos un lielajā apakšstilba kaulā. Diezgan bieži plakanā pēda rada diskomfortu ceļa un gūžas locītavās, mugurkaulā, un pat kaklā, jo pēda ir atbalsts visam ķermeņa skeletam un veic vienu no svarīgākajām funkcijām - amortizāciju. Plakanās pēdas simptomi jūtami pasliktinās pēc pastaigām, skriešanas un citām fiziskām aktivitātēm. Tūskas var arī nebūta, vai tā ir tikai potītes zonā. Raksturīgie simptomi ir pēdas palielināšanās, sevišķi, platumā. Pacienti to var skaidri sajust nēsājot iemīļotos apavus, lielākā daļa pacientu paziņoja, ka apavi sāka ātrāk nonēsāties no iekšpuses. Slimību identificē izmantojot speciālu ierīci - plantogrāfu. Arī rentģenogrāfija ir ieteicama šādā gadījumā.

Pastāv arī citi deformācijas veidi, piemēram, valgus kroplība pirkstiem. Tā ir ļoti izplatīta slimība. Tā izraisa sāpes ne tikai pēdās, bet arī augšstilbos, apakšstilbos un dažreiz arī gurnos. Otrais kājas pirksts parasti ir saliekts āmura formā. Pēdas priekšā veidojas sāpīgas varžacis. Ir grūti izvēlēties apavus, jo pie īkšķa veidojas sāpīgs kaula izaugums. Pēdas deformācija var apgrūtināt asins piekļūšanu, kā arī traucēt muskuļu koordinēšanas darbam.

3. Ateroskleroze

Ateroskleroze ir slimība, kura artērijās asinis muskuļiem, kavē holesterīnu un pangu veidošanos. Kā rezultātā artērijas sašaurinās un kavē skābekļa piegādi muskuļiem. Sākumposmā skābekļa trūkums rada tikai diskomfortu, kad prasība pēc skābekļa pieaug, piemēram, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Rodas diskomforts vai sāpes pēdās. Ja ejot jums rodas sāpes apstājaties, atpūtieties un sāpes zudīs un jūs varēsiet turpināt pastaigu. Atkarība no tā cik stipras sāpes jūs izjūtat var uzzināt kādā stadijā ir jūsu slimība. Balstoties uz šiem simptomiem var identificēt aterosklerozi tikai pamatojoties no pacienta aptaujas.

4. Nervu sistēmas traucējumi

Diezgan liela grupa neiroloģisku slimību var izraisīt apakšējo ekstremitāšu sāpes. Tas var būt sēžas nerva iekaisums, diabēta polineiropātija un funikulārā mieloze. Diabēts pēdējā laikā ir gandrīz visiem pacientiem ar lieko svaru un pacientiem ar traucētu glikozes toleranci, taču asins analīzes ne vienmēr ir spējīgas identificēt šo slimību. Diabēts ietekmē vairākas orgānu sistēmas, tostarp sirds, asinsvadu un nervu sistēmas. Funikulārā mieloze sagrauj nervu sistēmu, tas, galvenokārt, ir saistīts ar vitamīna B12 malabsorbāciju kuņģi, kā arī nepietiekamu šī vitamīna lietošanu uzturā. Šī slimība ir retāka un tās identifikācija ir apgrūtina. Šīm slimībām ir raksturīga dedzinoša sajūta kājās, pēdās, apakšstilbos un gurnos. Šīs pazīmes bieži vien pasliktinās naktī, kā arī dienā, nesaistīti ar fiziskām aktivitātēm. Vēlākās stadijās ir iespējami jūtībās traucējumi, muskuļu vājums, nogurums.

Pārsvarā cilvēki ignorē šos simptomus un nesteidzas vērsties pie ārsta. Kam no mums nav parādījušies šādi simptomi pēc grūtas darba dienas vai ilgstoša stresa? Bieži vien, mēs neuztveram to kā slimību, attiecīgi arī ārstēšana ir aprobežojas ar vispārīgiem ieteikumiem. Tomēr šie šķietami nevainīgie simptomi var nopietni pasliktināt dzīves kvalitāti.

Pēc papildus informācijas var vērsties Latgales medicīnas centrā Daugavpilī, Rīgas ielā 20, vai pa tel. 25251010